Šogad mani piemeklēja apņemšanās. Pirmo reizi mūžā nolēmu safotografēt pavasari no pirmajiem pumpuriem līdz pat vasaras sākumam. Laiks gan stipri mainīgs, ir siltas, saulainas dienas, bet tad atkal atgriežas vēsums, lietus un vietām laukos arī sniegs.
Apņemšanās, protams, - apsveicama lieta, bet ne tik viegli pildāma. Ir jānovaktē fotomedībām piemēroti laikapstākļi un jāizvēlās ikreiz cits maršruts kādā no Pārdaugavas apkaimēm. Un nebeidzamo cīņu starp slinkumu un motivāciju arī neviens nav atcēlis :)
Tātad ķeru visu, kas sācis plaukt ... un citus smukumus. Sākšu tepat piemājas kvartālos.
Komentāri būs zem bildēm. (Lieki teikt, ka bildes ir klikšķināmas)
Cilvēks ir un paliek dabas bērns, lai gan dzīvo pilsētā. Puķpodi dzīvoklī vai zaļums uz balkona, - tā saprotama lieta. Bet ir tantiņas, kuras iekopj dobītes blakus daudzdzīvokļu mājām. Blakus "hruščovenei", ja gribam būt precīzi. Ierāmē tās dobītes ar akmeņiem, sēj tur, ravē, laista ... Apbrīnojami!
Blakus māja, 2 stāvi, ilgus gadus vienkārši gāja postā. Ārsienām vietām bija nobrucis apmetums, apakšā rēgojās skalu siets, kā tas kādreiz tika praktizēts. Bet ... tad laikam mainījās saimnieks ... ar naudu un ideju, ... un mierīgo iedzīvotāju acis priecē sakopts īpašums ar skaistu žogu riņķī.
Tas nokareniem zariem ir vītols, cik atceros.
Šampēteris un Pleskodāle vispār ir privātmāju rajoni, bet, kā jau teicu, grūti paiet garām restaurētām vai jaunuzceltām mājām. Nevis, kad saimnieks pats kaut kā nebūt remontē vai piekrāso, bet kad darba pamatā ir speciālistu projekts.
Brīvajos plačos nereti tiek uzbūvētas daudzdzīvokļu mājas, - tām ir žogs riņķī, vieta vieglajiem auto un vieta bērnu rotaļām.
Pašiem sava rumba, ja pieņem, ka nekādas avārijas nav :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru