Ziema '23 IV

Kā jau rakstīju agrāk, Šampētera nosaukumam nav nekādu sakņu latviešu valodā. Nav sakara ne ar "šamo", ne "Pēteri". Drīzāk līdzība ar šampānieti - "champagne", jo "champ" no franču valodas ir "lauks". Savukārt, burtiskais tulkojums franču vārdam "Champêtre" - valsts. Ne vairāk un ne mazāk :) Angliski - "country", kam atkal vienai no nozīmēm ir lauku smarža. Sanāk, ka ņemot talkā trīs valodas, ejam pa apburto loku. Kā es to redzu, ja kādreiz te bij` vieta plika, tad tagad - VALSTS ar francisku nosaukumu.

Šampēteris lēnām, bet neatlaidīgi attīstās. Ir vairākas vietas privātmāju vidū, kur uzbūvēti daudzīvokļu māju puduri. Un būvēs vēl.

Ne mazāk interesanta ir mazāku māju rekonstrukcija. Te kādas Pleskodāles mājas trīs bildītes. Pirmā - ap 10 gadu veca no iNeta.

Otrā - pēc atjaunošanas. Nenokurienes uzradies trešais stāvs.

Trešā - manis bildēts fragments, kur uzmanību piesēja apdare koka ķieģeļu paskatā.

Nedaudz tālāk necila ēka ar cienījamu "Anno". Tās saimnieks, iespējams, nupat svinēs mājeles 100 gadu jubileju.

Jauns projekts. Patīk ideja par it kā trim ēkām, kaut gan tā ir viena vesela.

Strinkšķis pa vēstures stīgām. Arhitekts vācbaltietis Reinhold Georg Schmaeling ar ārkārtīgu ieguldījumu Rīgas apbūvē. Sarkano ķieģeļu stils - tas par viņu. Daži lielākie objekti - 1., 2., Vienības gatves bērnu slimnīca un "Traumas", 4 ugunsdzēsēju depo, Matīsa un Āgenskalna tirgi, sarkanie spīķeri, n - tās skolas, t. sk. Natālijas Draudziņas un bildītēs redzamā Kalnciema 118 utt. Kopumā saskaitīju ap simts objektiem. Atkal 3 bildītes. Pirmā - pirms 10 gadiem no iNeta.

Otrā - pēc atjaunošanas.

Trešā - mans "mākslasdarbs".

Uzreiz jāuzsver, ka Šampēterī augstceltņu nav. Taču uz Pleskodāles robežas stāv 3 "sargtorņi". Panorama Plaza.

Vēl viens šedevrs 3 bildītēs.

Pasakains baltums.

Ziema '23 III

Ja kādam ienāktu prātā apsekot dažus Šampētera svaigi apsnigušos žogus, tad rezultāts varētu būt apmēram šāds ...

Balstoties tikai uz piefiksēto, viegli ieviest žogu (sētu) klasifikāciju. Tātad, koka, ...

... kaltie, ...

... un drāšu. Man vairāk nesanāk :)

Ziema '23 II

Nu jau sasnidzis nopietni un būšot vēl. Negribās rakties meteorologu datos, bet, šķiet, pagājušogad sniegs uzkrita maz un reti. Redzēs.

Košāki akcenti ir arī ziemā. Kāpņutelpā.

Ir Šampēterī kaut kāda mazpilsētas aura. Droši vien agrīnos padomju laikos pagalmā uzmeistarotais vešas karināmais joprojām tiek intensīvi izmantots. Tā te laikam iegājies. Es gan nespētu neko no savām parpalām ārā izkārt, - nervi neizturētu. Ā, nē, ir variants! Izkarināt un sēdēt blakus uz ķeblīša, kamēr izžūst.

Mjāāā ... Bērziņam gan ir raksturs.

Smuka emblēma tam Lielvārdes alum.

Ziema '23 I

Pirmais sniedziņš. Tāds paknaps. Nu, bet balts ir, pāris grādu mīnusos arīdzan, tātad ziema klāt.

Tam par godu piespiedu sevi atbilstoši saģērbties un apmest loku ap vienu no novārtā pamestākiem nostūriem Šampēterī. Bijusī Zasulauka Vilnas manufaktūra.

Pēdējos gados rinķī apkārt tiek praktizēta pamestu korpusu rekonstrukcija, moderna apdare un pilnvērtīga izmantošana. Taču Zasulauka manufaktūras gadījumā visu sarežģī tās arhitektoniskā vērtība. Manuprāt.

Projektējis slavenais Wilhelm Bockslaff - german architect . Es par viņu tikko palasīju, bet visam piekrītu (Mākslas akadēmija, trīs no pieciem Rīgas ūdenstorņiem, Krusta baznīca, Jaunmoku pils, Dzelzavas muižas pils restaurācija, Straupes pils restaurācija utt.).

Te ir, ko galvas palauzīt. Labi, štrunts par tām galvām, - te vajadzīgas vērtīgas idejas, kārtīgs projekts un kaudzēm naudas. Manuprāt.

Blakus bijušajai manufaktūrai ir bijušais kultūras nams, kas dēļ savas pamestības un nomaļās atrašanās vietas nesen tika dedzināts. Roka necēlās tādu bildēt.

Taču labā ziņa ir tāda, ka manufaktūras parks un dīķis ir sakārtoti pastaigām un aktīvākai atpūtai. Vietējā biedrība aktīvi aicina pašvaldību visu šo vietu izgaismot, t. i., saspraust laternas.

Rudens '23 XIII

Lāčplēša diena. Uzvaras parka atklāšana jaunā, miermīlīgiem ieziemiešiem piemērotā versijā.

Ideoloģisko pusi jau apzelēju pirms pāris mēnešiem:

https://qlenis-f.blogspot.com/2023/09/rudens-23-iii.html

Šodien lielāka uzmanība veltīta spilgtajām detaļām, mēģinot iespītēt pelēkajai dienai.

Pie parka lēnām restaurēta kāda neliela ēka.

Pirms gadiem 10 tā līdzinājās tā saucamās koka Rīgas neaizskaramam graustam.

Tagad tā ir mājiņa, kuru ieraugot, notek siekala.

Parkā un pārējā dabā vairs nav daudz krāsu. Tās ir dzeltenā, rudā, zaļā un melnzemes tumšā.

Pavasarī visas pļavas būs koši zaļas.

Smilšu josla atgādina pludmali, bet lāgā neticās tādai parka funkcijai.

Uz Bāriņu ielas uzslieta milzu skatuve, uz kuras notiek mēģinājums vakara koncertam. Dzirdot decibelus, ko spēj izdot aparatūra, vēlreiz pārliecinos, ka tāds troksnis ir kaitīgs garīgai veselībai :)

Poļi arī piedalās parka aprīkošanā.

Otrpus Bāriņu ielai kāda svešzemju kļaviņa negrib padoties, kamēr liepas jau plikas.

Padoties negrib arī bērzu birztala.