Pirmais sniedziņš. Tāds paknaps. Nu, bet balts ir, pāris grādu mīnusos arīdzan,
tātad ziema klāt.
Tam par godu piespiedu sevi atbilstoši saģērbties un apmest loku ap vienu no
novārtā pamestākiem nostūriem Šampēterī. Bijusī
Zasulauka Vilnas manufaktūra.
Pēdējos gados rinķī apkārt tiek praktizēta pamestu korpusu rekonstrukcija,
moderna apdare un pilnvērtīga izmantošana. Taču Zasulauka manufaktūras gadījumā
visu sarežģī tās arhitektoniskā vērtība. Manuprāt.
Projektējis slavenais
Wilhelm Bockslaff - german architect . Es par viņu
tikko palasīju, bet visam piekrītu (Mākslas akadēmija, trīs no pieciem Rīgas
ūdenstorņiem, Krusta baznīca, Jaunmoku pils, Dzelzavas muižas pils restaurācija,
Straupes pils restaurācija utt.).
Te ir, ko galvas palauzīt. Labi, štrunts par tām galvām, - te vajadzīgas
vērtīgas idejas, kārtīgs projekts un kaudzēm naudas. Manuprāt.
Blakus bijušajai manufaktūrai ir bijušais kultūras nams, kas dēļ savas
pamestības un nomaļās atrašanās vietas nesen tika dedzināts. Roka necēlās tādu
bildēt.
Taču labā ziņa ir tāda, ka manufaktūras parks un dīķis ir sakārtoti pastaigām un
aktīvākai atpūtai. Vietējā biedrība aktīvi aicina pašvaldību visu šo vietu
izgaismot, t. i., saspraust laternas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru