Vasara `24 X

Apriņķoju Skonto halli, jo tai pieguļošajos kvartālos lēnām, bet neatlaidīgi tiek realizēti jauni būvprojekti.

Jāsāk ar VERDE. Divi A klases biroju korpusi.

Nav ne jausmas, kādas ekstras tur ēku iekšpusē, bet fasādes gana "kosmiskas".

Ja paeju uz Daugavas pusi, nonāku pie New Hanza City birojiem. Nu, nezinu. Nolaižoties līdz "patīk - nepatīk" līmenim, jāsaka, - ne visai.

Cita lieta Hanzas perons. Kultūras un izklaides centrs, kura jumts redzams bildītes labajā pusē. Tā ir bijusī noliktavas ēka, vienīgā saglabātā no dzelzceļa mezgla "Rīga Preču I". Garš stāsts, lai runā eksperts:

Pie šīs kultūrvietas neko labāku neizdomāju, kā iepētīt apstādījumus.

Vēl viens milzu projekts. Nedaudz tuvāk centram - Antonijas ielā. Magdelēnas centrs. Te būs viss, sākot ar dzīvokļiem un birojiem, beidzot ar atpūtas zonām.

Pastaiga noslēdzas pie Latvijas Ugunsdzēsības muzeja. 1910. gadā būvētā jūgendstila ēka, arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings.

Vasara `24 IX

Iemetu acis divos mazos parkos Āgenskalnā.

Kobes dārzs.

Te vairāki lieli ozoli. Redzot noputējušās, apsūbējušās lapas, piezagās doma, ka tuvojas rudens.

Plus vēl lasu ziņas no laukiem, ka siltā pavasara dēļ labība ienākusies ātrāk kā parasti.

Kobes dārzā nekādas puķītes lāgā nezied, bet zālāji gana svaigi.

Atspulgi ūdenī.

Turpinājumā Jaunatnes dārzs.

Pirms kara dārzs piederēja Augsburgu ģimenei. Augšā 1887. gadā celtā koka privātmāja, tad kāpnes un atbalsta mūri, lejā pats dārzs. Pēc kara mājā ierīkoja bibliotēku, pašu māju labākajās padomju tradīcijās apšujot ar ... silikātķieģeļiem.

Nesen pašvaldība dārzu atjaunoja. Bērnu laukums, celiņi, soliņi, kāpnes, atbalsta sienas, apstādījumi, zālāji. Viss kā pie cilvēkiem. Māja nokrāsota zilpelēkā krāsā. Ar to jāsaprot, ka gaidām tās restaurāciju.

Ne tikai ozoli, arī kastaņas iezīmē rudens tuvošanos.

Vasara `24 VIII

Karsta diena. Augšup pa Daugavu ir vēl divas salas, kuras neesmu ievērtējis. Lielā Doles sala un mazā Zirņu. Sala. Kopīgs abām tas, ka HES-a dambis pārvērtis tās par pussalām. Daugavas kreisajā krastā no trases var nogriezties uz Doles salu, - labajā uz Zirņu. Salu.

Bet vispirms lai fonā skan kaut kas svelmei piemērots.

Pirms HES-a Doles sala bija ap 9km gara, tagad ap 6km. Salā daudz interesantu apskates objektu. Te ir muiža, muzejs, krogs, zoo, skansts, kempingi, dabas takas ... Te ir gan lepnas privātmājas, gan tieši otrādāk. Pat Piemiņas ansamblis Rīgas HES celtniecības laikā zudušajām mājām. 177 mājām, kas palika zem ūdens.

Lai salu izskatītu, ar vienu dienu varētu arī nepietikt.

Man tik daudz iespaidu nevajag, tāpēc izvēlējos vienu objektu - pasaulslavenās Vecdoles pilsdrupas.

Vecdoles pils pastāvēja tikai no 1226. - 1298. gadam, jo tika nopostīta. Pie drupām nokļūt var pa taku, kas šobrīd ved cauri neganti noaugušai pļavai.

Arī drupas noslēpušās milzu zālē un krūmos.

Bet katrs akmens vai mūra fragments čukst vēsturi: - Jā, te pirms 700 gadiem rosījās mūsu senči un viņu kaklakungi.

Pāri upei Dārziņi. Gribu paskatīties uz pilsdrupām no tā krasta jeb no Zirņu salas, kas bildītē atrodas aiz rāmīša malas pa labi.

Zirņu sala ir ap 2km garumā. Sākta apbūvēt nesen. Šobrīd sala ir daudz vairāk apaugusi ne tikai ar krūmiem, bet arī ar jaunbūvēm.

Grūti iedomāties, bet pirms HES-a lielā upe tecēja gar salas labo krastu.

Daugavas vecā gultne.

Rīgu nevar redzēt, bet tā tur ir.

Lūk, "manas" pilsdrupas. Pašā centrā :)

Arī šīs krāces piederēja iepriekšējai Daugavai.

Pastāv viedoklis, ka būvēt HES-us uz līdzenumu upēm esot neprāts, noziegums. Ideāli būtu, ja cilvēks izdomātu alternatīvus elektrības avotus un tos trīs dīķus uz Daugavas likvidētu.

Latvija atgūtu visu to, kas appludināts. Staburags, krāces, krasti, zeme, īpašumi, laimīga dzīve bez paliem ... Droši vien daudz ko nenosaucu. Pie baļķu pludināšanas gan vairs neatgriezties, bet būtu skaisti :)

Vasara `24 VII

Vārnukrogs.

Pāris reizes darba gaitās nācies būt. Atmiņā palika stipri līkumots ceļš pāri milzīgām kāpām un necila apbūve. Varbūt tāpēc, ka 1963. gadā zemi vasarnīcu ciematam šeit saņēma LPSR Iekšlietu ministrija.

Gan Vārnukrogs, gan Priedaine skaitās pie Jūrmalas. Atšķirība gan būtiska - uz salīdzinoši lepnāko Priedaini sabiedriskais transports iet, bet uz Vārnukrogu vairs ne. Nomaļa vieta.

Līdz tuvākai autobusa pieturai Priedainē vai Mežārēs taisnā līnijā ap 3km, bet līdz stacijai Babītē vai Priedainē pat visi 4km. Vēl viens variants - pārirties Buļļupei ar laivu uz Vakarbuļļiem, kur, savukārt, ir autobusa galapunkts virzienā uz Rīgu. Līdz tam pa taisno sanāk nieka 600m.

Bet tā nav bijis vienmēr. Vārnukrogs bija nozīmīgākā pārceltuves vieta ceļā no Rīgas uz Kurzemi laikā, kad nekādu tiltu vēl nebija. Un tik sabiedriskā vietā, protams, bija krogs - Vārnas krogs.

Buļļupes otrā krastā, t.i. Vakarbuļļos, grūti nepamanīt akmeņu dārzu.

Tas ir Paula Jaunzema akmens skulptūru parks. Tēlniekam ir gaumīga mājas lapa: - https://www.paulsjaunzems.lv/akmens-skulpturu-parks-vakarbullos Cilvēks pats vislabāk prot pateikt, kas viņš ir un kam veltī savu dzīvi.

Pa smilšaino ceļu gar Buļļupi pēc 7km var nokļūt Bolderājā.