Rudens `24 VIII

Avīzē izlasīju, ka pastāv tāds Medema kūdras purvs, kurā kūdras ieguve gan vairs nenotiek. Taču pats purvs ir un paliek unikāls floras un faunas ziņā.

Apsveicama ir ideja par 1,3km pastaigu takas ierīkošanu, papildinot to ar savdabīgiem elementiem.

Ja pieņem, ka atpūtnieka mērķis ir apaļais, gleznainais ezeriņš purva vidū, tad uzreiz jāatzīst, ka taka ir vienīgais veids, kā tur nokļūt, nesamērcējot kājas vai pat neiestrēgstot dūņās.

Tiltiņu, soliņu un stendu apdarē izmantotas metāliskas spoguļvirsmas, kādas citās takās nav redzētas.

Kādu funkciju pilda šī "kumode", - nav ne jausmas. Bet, kā saka, mums vispār par šo pasauli ir saprotama niecīga daļa.

Cilvēka nedarbi. Grūti iedomāties, kāda būtu ņemšanās pašvaldības gaiteņos, kādi projekti un tāmes jāpieņem, lai tā vietā vienkārši atbrauktu ar traktoru un izvilktu tās troses no zemes un aizvāktu no purva.

Kādreiz savāktās kūdras izvešanai purvā bija ievilkts šaursliežu dzelzceļš.

Praktiski kūdras vākšanas procesu iepazinu skolas gados, kad "darba tikuma" apgūšanai vasaras brīvlaikā tikām iecelti par sakņu un koka gabalu novācējiem kūdras laukos. Tās melnās, pussatrūdējušās saknes un koka gabali "uzrodās", kad laukam pāriet kūdras frēze. Lai, savukārt, kūdras savākšanas kombainierim nebūtu pašam pie katra koka gabala jākāpj ārā no kabīnes, vispirms bija vajadzīgas un pietika ar skolasbērnu roķelēm. Dzelzceļa gan tajos purvos nebija, vismaz neatceros.

iNets neļaus samelot, jo šis Baložu kūdras dzelzceļš bija vienīgais Latvijā. Viens no atzariem bija Medema purvs - Ziepniekkalns.

Uzzināju, ka no Medema purva notekgrāvjiem ūdens dod sākumu Mārupītei, kas gala beigās ietek Āgenskalna līcī.

Nu, tad līdz citai reizei, purvs!

Rudens `24 VII

Rudenim tāda skumja pieskaņa, lai arī krāsas košas.

Ugunsdzēsēju depo.

Te atkal stāsts par to, ka pilsēta kļūst skaistāka. Pirms 10 gadiem un tagad.

Rudens `24 VI

Pilns iNets ar zelta rudens un jaunatklātās Zunda laipas bildēm. Jāiet raudzīt.

Pa ceļam uz Zunda kanālu nevar nepamanīt Jaņa Rozentāla Mākslas skolas ēku, celtu no 1913. līdz 1914. gadam. Projektējis Reinhold Georg Schmähling, - Rīgas pilsētas arhitekts laikā no 1879. līdz 1915. gadam. Starp viņa gandrīz 100 projektiem Rīgā 25 ir skolas. Arī šī pieder pie t.s. "sarkanajām skolām", racionālistiskā jūgendstila ēku fasāžu apdarē izmantojot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma kontrastus.

Par laipu. Pirmais iespaids, ka laipa uzbūvēta pilnīgos krūmos un nost no acīm. Patiesība mani pārsteidza.

Pastāv tāds pārgājienu maršruts kā Jūrtaka (no Nidas līdz Tallinai), kas ir tikai Baltijas daļa no Eiropas maršruta E9 (no Cabo de São Vicente Portugālijā līdz Narva-Jõesuu Igaunijā - 9880 km).

Savukārt, maršruts E9 ir tikai viens no 12 European long distance paths, - garajiem pārgājienu maršrutiem.

Un mūsu laipa ir Jūrtakas 23. posmā, - viens no pirmajiem Nameja krastmalas labiekārtošanas objektiem.

Kā no jauna ieraudzīju ēku Daugavgrīvas un Buļļu ielas krustojumā. Pirms trīs gadiem un tagad.

Muzeju krātuve. Cēla ļoti ilgi. Milzīga. Pār` pa` 100 m garumā un platumā.

Man kaut kāds klikšķis uz restaurētām ēkām. Slokas un Pulka ielu krustojums. Pirms desmit gadiem un tagad.

Pirmo reizi izgāju cauri RSU teritorijai. Forši, ka starp mācību korpusiem un "kojām" tāds neliels skvēriņš, pie tam ar strūklaku.

Piemājas industrialajā parkā korpusiem katram savs burts. "G" šķiet pazīstams.