Rudens '23 IX

Ir Pārdaugavā īpašs kalns (un parks), kas atrodas nostāk no maniem ikdienas maršrutiem. Dzegužkalns. Lai to izņemtu cauri, apzināti sagaidīju lapkriti.

Katrai vietai uz šīs zemītes, arī Dzegužkalnam ir sava vēsture. Kā vienmēr pārstāstīšu saviem vārdiem. Nosaukums aizgūts no kādreizējām tuvējām zemnieka mājām "Dzeguzes".

Sākotnēji tā bija smilšaina kāpa ar priedēm, tomēr augstākā vieta Rīgā. 28 metri virs jūras līmeņa, 16 - 18 metri virs apkārtnes.

Pirms 200 gadiem šeit sāka apbedīt aizgājējus, bet pirms 100 gadiem kapiem aptrūka vietas. Tiem veltīts piemiņas akmens.

Pagājušais gadsimts tika veltīts tam, lai vairākos piegājienos un dažādu autoru vadībā uz kāpas ierīkotu parku. Par iemeslu tam jāizceļ vienkāršo strādnieku pieķeršanās šim "kalnam" kā atpūtas vietai ar skatu uz ostu.

Rezultātā šeit ir dažādi koki (arī eksotiski), vecas betona kāpnes, bērnu laukums un estrāde.

Blakus Dzegužkalnam milzīgā Muzeju krātuve.

Šoruden nonācu pie secinājuma, ka visa krāšņuma karaliene ir kļava, kas tāpēc visbiežāk nonāk fokusā. Tai ir viskošākais dzeltenais un sarkanīgais tonis, plus - vislielākās lapas. Otrā vietā liktu bērzu, trešajā - liepu. Apdziedātais ozols nedzeltē, bet brūnē, tāpēc neiekļūst manā trijniekā.

Parks jau ir tik "pieaudzis", ka katra vētra vājākos, vecākos kokus nolauž vai apgāž. Pirmās tiek atbrīvotas ielas un trotuāri, tad kārta pienāk arī parkiem.

Jāmin arī fakts, ka parku pāršķeļ Buļļu iela. Nožogojums ir šaipus gravas (ielas), bet betona kāpnes taipus.

Īstenībā tās kāpnes prasās pēc restaurācijas, kā nekā ap simts gadu jau aizskrējis.

Tā! Esmu visaugstākājā punktā Rīgā. Uz vienu pusi pazīstamie Rīgas torņi, ...

... uz otru pusi amfiteātris.

Kopš 2009. gada Dzegužkalnā tika atjaunotas līgošanas tradīcijas.

Rudens '23 VIII

Ir Pārdaugavā kvartāls, kas burtiski brēc pēc apbūves. Atrodas absolūti redzamā vietā, kā uz delnas, kā skatlogā ... Daugavgrīvas 31. Parakos vēsturē:

https://www.lvarhivs.gov.lv/apraksti/F/LV_LVA_F1501_VI.pdf

Atstāstu ļoti konspektīvi. Pirmās Latvijas laikā šeit bija finiera fabrika "Latfin". Kad 1944. oktobrī Rīgā ienāca kārtējie "atbrīvotāji", fabrikā tika izmitināts kara hospitālis, bet jau pēc gada organizēta ražošana.

Turpmākajos gados profils mainījās no mežtehnikas uz lauktehniku, apvienojoties ar blakusesošo autoremonta rūpnīcu, kā arī piebūvējot jaunus korpusus. Nosaukums tika piešķirts padomju varas labāko tradīciju garā - "Ригасельмаш"

Pēc nosaukuma spriežot, tur būtu jāražo kombaini vai traktori. Bet realitāte bija daudz prozaiskāka. "Produkcijas nagla" bija kūtsmēslu iekraušanas un izmētāšanas ierīces.

Ooo! Šis noteikti ir kases lodziņš. Tādi bija katrā iestādē. Restes, metāla durteles ... Lai, diespasarg`, kāds neiedomātos iebāzt galvu un nepagrābtu visas padomju iekārtas balstu, t.i. kādu rubli.

Tā arī netieku gudrs, vai šis ievazātais dizaina šedevrs var tikt uzskatīts par toreizējās dzīves mīmu. Droši vien.

Mīms (angļu: meme), arī mēme, ir ideja, uzvedība vai kāds cits kultūras elements, kas izplatās no indivīda uz indivīdu. Ideju, simbolu vai prakšu pārnese ar mīmiem attiecas uz rakstos, runā, žestos, rituālos vai citās imitējamās formās ietvertu kultūras elementu izplatīšanos sabiedrībā vai kādā sociālajā grupā.

https://lv.wikipedia.org/wiki/M%C4%ABms

Pēc neatkarības atjaunošanas rūpnīcai tika latviskots nosaukums, taču tas neglāba no iznīkšanas. 1995.gadā tā finišēja.

Tālumā var saskatīt RTU ēkas, Zemkopības ministriju un Vanšu tiltu. Bildēts šis varētu būt pirms 2012. gada, kad viss tika noārdīts un samalts šķembās. Apkārt kvartālam tika izbūvēta jauna iela, no Daugavgrīvas ielas puses - jauns pārvads ar domu, ka pa to ērti varēs nokļūt tirdzniecības centrā Akropole. Taču 2017. gadā leiši no šīs idejas atteicās un būvlaukums palika novārtā. Tā nu es apriņķoju šo nelaimīgo vietu, mēģinot nobildēt kaut ko smuku tuvākajā apkārtnē.

Jau pieminētais tilts uz nekurieni. Bet, ja pa to aiziet līdz galam, paverās panorāma uz plašumiem. Te var sazīmēt bibliotēku un televīzijas torni.

Nesen lasīju, ka tautu satrauc Latvijas mežu zāģēšana, kas tempu ziņā pārsniedz to atjaunošanos.

Tā nav tiesa. Lūk, kā līdzenā vietā desmit gados ataug pamežs, neieguldot ne centa.

Restaurēta koka ēka blakus naudas krātuvei.

Turpat ielas otrā pusē vēl viena.

2020. gadā notika metu konkurss minētās teritorijas apbūvei. "Zunda parks".

https://www.db.lv/zinas/foto-arhitektu-vizijas-par-zunda-parka-attistibu-pardaugava-499751

Nu, skaisti iecerēts. Es būtu lepns par tādu Pārdaugavu.

Rudens '23 VII

Starp Centrāltirgu un likteņupi lielas pārvērtības.

Ja vēl precīzāk, - starp tramvajsliedēm, lielo krastmalas ielu un kanālu (nesen bija autostāvvieta) būs izklaides zona. Uzmontēts kaut kas kāpelēšanai domāts.

Patīk īsta koka konstrukcijas.

Šajā gadījumā masīvie soli.

Apmulsu pie šīs apmēram metru augstās kolonas. Vai tiešām tie, kuri kāpelējot būs sakarsuši, varēs vienkārši pienākt un padzerties? Nepieredzēts serviss :)

Atnācu apraudzīt Strēlnieku laukumu, kuru valsts un pašvaldība apņēmušās kopīgi sakārtot. Piedevām laukumā liela jezga. Skrējēji no visas pasaules sabraukuši un gatavi šeit ne tikai startēt, bet arī finišēt.

Stāvu Rātslaukuma vidū un labi zinu, ka viss te apbūvēts kopš nesenās gadsimtu mijas. Bet tūristiem patīk, tie ar tādu aizrautību foķē, it kā būtu nonākuši Kolizejā.

Kanālmalas piestātne jau gatava.

Vispār nezinu, kā tas ir citiem, bet man katra vieta, kurā es nonāku atkārtoti, - asociējās ar kādu notikumu vai situāciju pagātnē. Nu, piemēram. Ejot pa Kaļķu ielu, es neapzināti ausos, vai tikai tūlīt garām netrauksies trolejbusi, kuri ielas šaurākajās vietās knapi tiks viens otram garām.

Cits piemērs. Ejot pa Vecpilsētas ielu virzienā uz autoostu, es katrā ziņā uzmetīšu mirkli ēkai ar zaļajām durvīm. Visticamāk, ka ēkai un durvīm bija pavisam citas krāsas, kad katru darbdienas rītu maza čiepa tika atvesta uz grupiņu un vakarā atkal savākta.

What are we doing? Those endless summers Grazing knees in the parking lot The city is blooming We look so bored and perfect In that blurry shot

A frame of dislocated time Faded by the sun, stuck inside my mind

What about the world inside our rooms They seem so tiny What about the friends we meant to keep We never doubted we'd be loved No matter who we'd choose to be (Look who we chose to be)

What about the fun we had for free We can't afford it now What about the things we never thought to fear I think about it all the time And wonder how we disappear

What are we doing? An afternoon would take Forever to unfold It felt like a movie We could rewind it Every time the credits rolled

It's time, there's nothing here to learn A part just melts away never to return

What about the world inside our rooms They seem so tiny What about the friends we meant to keep We never doubted we'd be loved No matter who we'd choose to be (Look who we chose to be)

What about the fun we had for free We can't afford it now What about the things we never thought to fear We never doubted we'd be loved No wonder how we disappear