Rudens '23 VI

Šķiet, Lucavsalu izstaigāju nesen, bet jau pusgads pagājis. Lucavsala ir liela sala. Pa vidu nav tik interesanti, ja nodoms fotografēt. Ziemeļgalā bērnu laukumi un koku puduris, tad ceļi, celiņi un stāvlaukums, bet dienvidgalā privātmājas un mazdārziņi. Toties visskatāmākais ir Mazās Daugavas krasts, kur izveidotas peldvietas, grillparks, vairāki soliņi upes rāmā tecējuma apcerei.

Neko daudz nezinu par bebru funktieri. Sagāzt kokus ūdenī, lai zem tiem iekoptu migu, šķiet. Tomēr šis konkrētais koks ūdenī nekritīs, laikam aprēķinos kaut kas nojuka :)

Gadalaiki nav vienlīdz gaidīti. Un - "nāk rudens apgleznot Latviju" - ir jauki, ja silti saulains, bet nevis drēgni lietains.

Rudens '23 V

Ir vēl viena atpūtas vieta Pārdaugavā - Kobes dārzs.

Te esmu bijis pirms pāris gadiem sakuru ziedēšanas laikā -

https://qlenis-f.blogspot.com/2021/05/pavasaris-21-v.html

Pārbaudīju, ko redzēju un aprakstīju toreiz, - lai neatkārtotos. Sapratu vienu. Fotogrāfs pielīdzināms sēņotājam. Vari apstaigāt to pašu vietu vairākkārt, un katru reizi negaidīti ieraudzīsi kaut ko no kārotā.

Izrādās, šajā dārzā iestādītas vairākas egļu sugas, kas stipri atšķirās no vietējām.

Dārzā apmeklētāju nebija daudz. Pāris bērnu ratiņu stūmēju, pāris makšķernieku, pāris uz soliņiem sēdētāju ar telefoniem pie ausīm ... un es, katras puķītes un lapiņas lencējs.

Dīķis, protams, ir foršs, bet laiks iet un dažs labs koka pālis jau sāk sadalīties. Bet to nomaiņa no pašvaldības viedokļa droši vien nav ne lēts, ne operatīvs pasākums.

Rudens '23 IV

Agrā rudenī uzmanību vienmēr piesaista koki, kas kopumā joprojām ir zaļi, bet kāds no zariem pāragri nodzeltējis. Gribās jautāt, - kāpēc tā, bet, lai jau tā paliek neatkārtojamās dabas mīkla ... bez atbildes.

Cik atceros no bērnības, šo cilvēka stādīto koku (krūmu) sarkanos augļus ēst var, bet par garšīgiem tos saukt mute nevērās :)

Mūžīgā sacensība ...

starp pļavu ziediem un cilvēka iekoptajiem.

Aizmiglotā tālumā rindojas daudzu tūkstošu vērtas jahtas, ...

... taču ziedi tās pārspēj, ja nepaej garām.

Rudens '23 III

Āgenskalna apkaimes jaukākos parkus šogad esmu apstaigājis, izņemot Uzvaras parku. Kaut kā pret šo parku bija nepārvaramas pretenzijas. Mēģināšu noformulēt. Kad iedomājos to jeb skatījos pa lielu gabalu - visu laiku acīs dūrās tas okupācijas obelisks. Arī pats vārds "Uzvara" bija pilnībā diskreditēts. Latvieši kopš pirmās valsts laikiem šajā vārdā ielika vienu jēgu, okupanti pavisam citu, - savu. Bija jāpaiet 37 gadiem (kopš monumenta atklāšanas 1985. gadā), lai mūsu varneši mestu bailes pie malas un saņemtos visus tos 9. maija jampadračus pārtraukt un "svētvietu" nolīdzināt ar zemi. Uz nožogojuma izlika lielu plakātu ar uzrakstu, ka atjaunotais parks tiks atvērts 2023. gadā. Nu, nezinu. Darbi rit pilnā sparā, taču nāk jau virsū rudens, bet darāmajam gala neredz.

Parks izskatīsies šādi. Pa vidu jauna ūdenstilpne, 1 km slēpošanas - skrituļošanas distance, skeitborda trase un daudzas citas izklaižu iespējas tieši bērniem, jauniešiem. Te nevar redzēt, bet parka ziemeļgalā starp Slokas ielu un Raņķa dambi topot panorāmas rats.

Salīdzinājumam vēlreiz atskatāmies uz Ulmaņa arhitektu ieceri šai vietai: - Uzvaras aleja ar Uzvaras torni galā, svētku laukums ar tribīnēm - parādēm, Dziesmu svētku estrāde, velodroms, sporta halle 10 000 skatītājiem un osta Āgenskalna līcī. Pilnīgi dažādas koncepcijas toreiz un tagad.

Parka dienvidgalā pirmie puslīdz pabeigtie fragmenti.

Jaunums ir tajā, ka līdz šim plakanais parks iegūs otro līmeni. Pa augšu ies celiņš lielo ātrumu cienītājiem, pa leju - mierīgajiem. Citviet viss otrādāk :)

Tuneļu izbūve tehnoloģiski nemaz nav vienkārša. Kamēr smagā tehnika veidoja uzbērumu, blakus tika montētas tuneļu čaulas. Kad uzbērums jau bija gatavs, tajā tika izraktas nišas un čaulas ievietotas. Pēc tam gar čaulas sāniem uzmanīgi tiek iebērtas un noblietētas smiltis, bet lielā tehnika pa virsu braukalēt vairs nedrīkst.

Parka "vecajā" daļā starp Bāriņu un Slokas ielām nekas nemainās. Paukšķ zīles, kastaņi un ...

... izzied rudens puķes visā krāšņumā.

Rudens '23 II

Garciemā atvasara. Silta, piemākusies diena, taču saulīte brīžiem aplaimo laiskos atpūtniekus.

Jautājums Eimura kanālam, - kāpēc tas netek taisni jūrā, bet nu jau kādu puskilometru gar mežu grauž kāpu nost? Cilvēks sabūvē visādas laipas, terases, tiltiņus, tad dažas vētras un @@@@@ darbs un materiāli. Jā, faktiski kanāls nav vainīgs. Jūra sadzen ietekā smiltis un kanāls dodas tālāk uz ziemeļiem, lai tomēr līdz tai jūrai izlauztos.

Sēņotāju laiks. Nav iespējams tā vienkārši paieties pa mežu, - noteikti būs sadursmes ar mazajām, smukajām, stingrajām, ēdamajām ...

Gar pakšiem arī daudz kas fotoacij saistošs.

Rudens '23 I

Vasara bija lieliska. Platuma grādiem atbilstoša. Sākumā pasausa, pēc tam ik pa brīdim atveldzēta.

1. septembrī arī laiciņš iegriezās labs. Pastaiga veda gar divām skolām tieši ceremoniju laikā. Mārupes ģimnāzija atskaņoja savu himnu, kurai katrā pantā veikli bija iepīts vārds "Mārupīte". Lai katram skaidrs.

Angļu ģimnāzijā uzrunas un fanfāras jau bija noskrējušas, ļautiņi aktīvi fotografējās. Pie abām skolām visi apkārtējie ceļi bija piedzīti ar automašīnām.

Atceros, manos lauku skolas gados praktiski neviens ar auto nepārvietojās. Vai nu ar autobusu, vai kājām. Sasniedzot pietiekošu vecumu, pāris turīgāko džeku klasē dīžājās ar močiem.

Fotoaparāti bija tikai fotogrāfiem, nu varbūt vēl kādam retajam. Tie tad arī ņēmās "melnām mutēm", lai visus gribētājus apkalpotu.

Ja tā sāk salīdzināt, tad dzīve izmainījusies neaptverami.

Rīga kļūst skaistāka. Svaigs asfalts liecina par šo tendenci.

Krastmalā lieli darbi. Patīk risinājums, kad trotuārs no gludiem kubiņiem, bet apmales no mazākiem, granīta, kaltiem.

Ziedi ielasmalā dod mājvietas sajūtu.

Blakus Zundam.

Visu acupriekšā ilgus gadus stāvēja vērtīga, bet noplukusi ēka. Tāda tā izskatījās pirms 10 gadiem. Nu situācija krasi uzlabojusies.