Āgenskalna apkaimes jaukākos parkus šogad esmu apstaigājis, izņemot Uzvaras
parku. Kaut kā pret šo parku bija nepārvaramas pretenzijas. Mēģināšu noformulēt.
Kad iedomājos to jeb skatījos pa lielu gabalu - visu laiku acīs dūrās tas
okupācijas obelisks. Arī pats vārds "Uzvara" bija pilnībā diskreditēts. Latvieši
kopš pirmās valsts laikiem šajā vārdā ielika vienu jēgu, okupanti pavisam citu,
- savu. Bija jāpaiet 37 gadiem (kopš monumenta atklāšanas 1985. gadā), lai mūsu
varneši mestu bailes pie malas un saņemtos visus tos 9. maija jampadračus
pārtraukt un "svētvietu" nolīdzināt ar zemi. Uz nožogojuma izlika lielu plakātu
ar uzrakstu, ka atjaunotais parks tiks atvērts 2023. gadā. Nu, nezinu. Darbi rit
pilnā sparā, taču nāk jau virsū rudens, bet darāmajam gala neredz.
Parks izskatīsies šādi. Pa vidu jauna ūdenstilpne, 1 km slēpošanas -
skrituļošanas distance, skeitborda trase un daudzas citas izklaižu iespējas
tieši bērniem, jauniešiem. Te nevar redzēt, bet parka ziemeļgalā starp Slokas ielu un Raņķa dambi topot panorāmas rats.
Salīdzinājumam vēlreiz atskatāmies uz Ulmaņa arhitektu ieceri šai vietai: -
Uzvaras aleja ar Uzvaras torni galā, svētku laukums ar tribīnēm - parādēm,
Dziesmu svētku estrāde, velodroms, sporta halle 10 000 skatītājiem un osta
Āgenskalna līcī. Pilnīgi dažādas koncepcijas toreiz un tagad.
Parka dienvidgalā pirmie puslīdz pabeigtie fragmenti.
Jaunums ir tajā, ka līdz šim plakanais parks iegūs otro līmeni. Pa augšu ies celiņš lielo ātrumu cienītājiem, pa leju - mierīgajiem. Citviet viss otrādāk :)
Tuneļu izbūve tehnoloģiski nemaz nav vienkārša. Kamēr smagā tehnika veidoja uzbērumu, blakus tika montētas tuneļu čaulas. Kad uzbērums jau bija gatavs, tajā tika izraktas nišas un čaulas ievietotas. Pēc tam gar čaulas sāniem uzmanīgi tiek iebērtas un noblietētas smiltis, bet lielā tehnika pa virsu braukalēt vairs nedrīkst.
Parka "vecajā" daļā starp Bāriņu un Slokas ielām nekas nemainās. Paukšķ zīles, kastaņi un ...
... izzied rudens puķes visā krāšņumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru