Rudens `24 VII

Rudenim tāda skumja pieskaņa, lai arī krāsas košas.

Ugunsdzēsēju depo.

Te atkal stāsts par to, ka pilsēta kļūst skaistāka. Pirms 10 gadiem un tagad.

Rudens `24 VI

Pilns iNets ar zelta rudens un jaunatklātās Zunda laipas bildēm. Jāiet raudzīt.

Pa ceļam uz Zunda kanālu nevar nepamanīt Jaņa Rozentāla Mākslas skolas ēku, celtu no 1913. līdz 1914. gadam. Projektējis Reinhold Georg Schmähling, - Rīgas pilsētas arhitekts laikā no 1879. līdz 1915. gadam. Starp viņa gandrīz 100 projektiem Rīgā 25 ir skolas. Arī šī pieder pie t.s. "sarkanajām skolām", racionālistiskā jūgendstila ēku fasāžu apdarē izmantojot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma kontrastus.

Par laipu. Pirmais iespaids, ka laipa uzbūvēta pilnīgos krūmos un nost no acīm. Patiesība mani pārsteidza.

Pastāv tāds pārgājienu maršruts kā Jūrtaka (no Nidas līdz Tallinai), kas ir tikai Baltijas daļa no Eiropas maršruta E9 (no Cabo de São Vicente Portugālijā līdz Narva-Jõesuu Igaunijā - 9880 km).

Savukārt, maršruts E9 ir tikai viens no 12 European long distance paths, - garajiem pārgājienu maršrutiem.

Un mūsu laipa ir Jūrtakas 23. posmā, - viens no pirmajiem Nameja krastmalas labiekārtošanas objektiem.

Kā no jauna ieraudzīju ēku Daugavgrīvas un Buļļu ielas krustojumā. Pirms trīs gadiem un tagad.

Muzeju krātuve. Cēla ļoti ilgi. Milzīga. Pār` pa` 100 m garumā un platumā.

Man kaut kāds klikšķis uz restaurētām ēkām. Slokas un Pulka ielu krustojums. Pirms desmit gadiem un tagad.

Pirmo reizi izgāju cauri RSU teritorijai. Forši, ka starp mācību korpusiem un "kojām" tāds neliels skvēriņš, pie tam ar strūklaku.

Piemājas industrialajā parkā korpusiem katram savs burts. "G" šķiet pazīstams.

Rudens `24 V

Otrais skatutornis šogad. Pirmais bija Buļļu kāpās, šis uz otru pusi no migas, - Ložmetējkalnā. Atkal kara atbalsis. Atkal atgādinājums par to, ka latvieši par savu valsti karoja pirms vairāk kā simts gadiem.

Līdz šim mūžs nodzīvots bez kara un ar pārliecību, ka rietumcivilizācija teritorijas sen ir sadalījusi un vairs neizmanto masveida slepkavošanu domstarpību gadījumā. Naivi maldi. Mutanti pieklauvēja no apakšas un tiem, kas ilgi svārstījās uz žoga, tagad ar zaudētām dzīvībām jāpierāda savu rietumizvēli. T.i. vairāk kā simts gadus pēc latviešiem.

Piemiņas akmens no sāniem.

Kāpiens tornī pats par sevi ir izaicinājums. Vispirms lejā pārlasu noteikumus, kas, protams, ieceri tikai sabaida. Piemēram, - uz viena kāpņu laiduma atrasties ne vairāk par diviem cilvēkiem. Padomāju, ja trīs, tad kas? Tornis izjuks, laidums, pakāpieni?

Jeb vēl viens noteikums, - torni nešūpot. Pieļauju, ka bariņš pašnāvnieku augšā, ritmiski skraidot, tiešām varētu izstrādājumu sašūpot.

Ko bildītē var sazīmēt, tad tie ir Slokas ūdenstornis un bijušās papīrfabrikas skursteņi.

Aiz tuvākā meža mazliet redzams Babītes ezers, kuru nesen viegli ieskicēju.

Cik labi atgriezties uz zemes, te viss tāds drošs un saprotams.

Atceļš cauri garai alejai.