Ziema '23 III

Ja kādam ienāktu prātā apsekot dažus Šampētera svaigi apsnigušos žogus, tad rezultāts varētu būt apmēram šāds ...

Balstoties tikai uz piefiksēto, viegli ieviest žogu (sētu) klasifikāciju. Tātad, koka, ...

... kaltie, ...

... un drāšu. Man vairāk nesanāk :)

Ziema '23 II

Nu jau sasnidzis nopietni un būšot vēl. Negribās rakties meteorologu datos, bet, šķiet, pagājušogad sniegs uzkrita maz un reti. Redzēs.

Košāki akcenti ir arī ziemā. Kāpņutelpā.

Ir Šampēterī kaut kāda mazpilsētas aura. Droši vien agrīnos padomju laikos pagalmā uzmeistarotais vešas karināmais joprojām tiek intensīvi izmantots. Tā te laikam iegājies. Es gan nespētu neko no savām parpalām ārā izkārt, - nervi neizturētu. Ā, nē, ir variants! Izkarināt un sēdēt blakus uz ķeblīša, kamēr izžūst.

Mjāāā ... Bērziņam gan ir raksturs.

Smuka emblēma tam Lielvārdes alum.

Ziema '23 I

Pirmais sniedziņš. Tāds paknaps. Nu, bet balts ir, pāris grādu mīnusos arīdzan, tātad ziema klāt.

Tam par godu piespiedu sevi atbilstoši saģērbties un apmest loku ap vienu no novārtā pamestākiem nostūriem Šampēterī. Bijusī Zasulauka Vilnas manufaktūra.

Pēdējos gados rinķī apkārt tiek praktizēta pamestu korpusu rekonstrukcija, moderna apdare un pilnvērtīga izmantošana. Taču Zasulauka manufaktūras gadījumā visu sarežģī tās arhitektoniskā vērtība. Manuprāt.

Projektējis slavenais Wilhelm Bockslaff - german architect . Es par viņu tikko palasīju, bet visam piekrītu (Mākslas akadēmija, trīs no pieciem Rīgas ūdenstorņiem, Krusta baznīca, Jaunmoku pils, Dzelzavas muižas pils restaurācija, Straupes pils restaurācija utt.).

Te ir, ko galvas palauzīt. Labi, štrunts par tām galvām, - te vajadzīgas vērtīgas idejas, kārtīgs projekts un kaudzēm naudas. Manuprāt.

Blakus bijušajai manufaktūrai ir bijušais kultūras nams, kas dēļ savas pamestības un nomaļās atrašanās vietas nesen tika dedzināts. Roka necēlās tādu bildēt.

Taču labā ziņa ir tāda, ka manufaktūras parks un dīķis ir sakārtoti pastaigām un aktīvākai atpūtai. Vietējā biedrība aktīvi aicina pašvaldību visu šo vietu izgaismot, t. i., saspraust laternas.

Rudens '23 XIII

Lāčplēša diena. Uzvaras parka atklāšana jaunā, miermīlīgiem ieziemiešiem piemērotā versijā.

Ideoloģisko pusi jau apzelēju pirms pāris mēnešiem:

https://qlenis-f.blogspot.com/2023/09/rudens-23-iii.html

Šodien lielāka uzmanība veltīta spilgtajām detaļām, mēģinot iespītēt pelēkajai dienai.

Pie parka lēnām restaurēta kāda neliela ēka.

Pirms gadiem 10 tā līdzinājās tā saucamās koka Rīgas neaizskaramam graustam.

Tagad tā ir mājiņa, kuru ieraugot, notek siekala.

Parkā un pārējā dabā vairs nav daudz krāsu. Tās ir dzeltenā, rudā, zaļā un melnzemes tumšā.

Pavasarī visas pļavas būs koši zaļas.

Smilšu josla atgādina pludmali, bet lāgā neticās tādai parka funkcijai.

Uz Bāriņu ielas uzslieta milzu skatuve, uz kuras notiek mēģinājums vakara koncertam. Dzirdot decibelus, ko spēj izdot aparatūra, vēlreiz pārliecinos, ka tāds troksnis ir kaitīgs garīgai veselībai :)

Poļi arī piedalās parka aprīkošanā.

Otrpus Bāriņu ielai kāda svešzemju kļaviņa negrib padoties, kamēr liepas jau plikas.

Padoties negrib arī bērzu birztala.

Rudens '23 XII

9. novembrī beidzot atvēra jauno Brasas pārvadu.

Izrādās, iepriekšējā pārvada mūžs bija pagalam īss. Vajadzība pēc tāda radās 1957. gadā, kad uzelektrificēja dzelzceļu. Tā kā elektrovilciena vadi nu nekādi nevar krustoties ar tramvaja vadiem, - nācās uzraut pārvadu. Tālāk viss kā padomju anekdotēs. Ļengiprotrans projektēja, Mostopojezd 3/40 tresta Mostostroj-5 īstenoja. 1959. gadā pārvads veseliem 60 gadiem bija gatavs. Vēlāk izrādījās, - cariskās Krievijas karavīru apbedījumiem pa virsu.

2018. gadā tika atzīts pārvada dramatiskais stāvoklis, 2019. sākās tā pārbūve.

Un atkal kreņķi. Pārvads nav vairs pārbūvējams, bet jājauc nost. Atkal visas procedūras no gala.

Toties tagad Rīgai ir jauns "Brasas tilts".

Platāks, gludāks un ērtāks.

Nevar teikt, ka īpaši fotogēnisks, bet nogāju un nobraucu abos virzienos.

Patika.

Rudens '23 XI

Pirms gadiem 17 uzjautāju absolventam - projektētājam: - Kad Latvijā būs kāds "bānis" (no vācu autobahn). Neba es neapjaustu situāciju, bet reizēm gadās uzturēt sarunu, meklējot kādus nekādus kopsaucējus. Atbilde puspajokam: - Nekad (kaut gan ap to laiku tapa Ķekavas apvedceļa projekta iecere).

Tā arī tauta dzīvoja ar apziņu, ka Jūrmalas, Rīgas - Siguldas, Rīgas - Ogres, Ulbrokas - Kokneses šosejas, Saulkrastu apvedceļš ... - tas arī ir viss valsts varējums ceļu būvē.

Bet nu ir pienākusi diena, pareizāk teikt - gads 23., kad pirmais 17 km ātrgaitas ceļš izšķīlies. Ja man vajadzētu saviem vārdiem nodefinēt atšķirību no parastas šosejas, tad tas patiešām ir autoceļš. Ne gājēju, ne velosipēdistu, ne citu lopiņu ceļš. Precīzāk, tiem visiem ir maksimāli apgrūtināta iespēja uz autoceļa atrasties. Saprātīgajiem paredzētas aizlieguma zīmes, nesaprātīgajiem - drāšu žogi. Otrā pazīme - ceļš bez krustojumiem. Trešā - ceļš, pa kuru drīkst braukt uz 120 km/h.

Nākošais līmenis būtu maksas ceļi. Nekad? Polijā ir.

Lai gan apvedceļš nu nekādi neiet gar manu mitekli, vairākkārt piemeklēju iemeslus tomēr nobraukt tos 17 km jeb apmēram 10 minūtes "pa Eiropu". Tam grūti pretoties :)

Bet fotosesijai izvēlējos vissarežģītāko satiksmes mezglu, kas ar sarkanu akcentu it kā iezīmē Rīgas vārtus.

Te ne tikai izbūvēts aplis slaidai nobraukšanai uz veco Ķekavas trasi, bet arī veloceļš visam pāri.

Tam pa vidu atpūtas vieta ar lielisku skatu uz visām pusēm. Manu uzmanību piesēja fakts, ka aprīkojumu instalējusi tā pati čehu firma, kas zem tā saucamā Tvaika ielas pārvada - mmcité.

https://qlenis-f.blogspot.com/2023/04/pavasaris-23-iii.html

Rudens '23 X

Esmu mācījies skaistā skolā. Reti skaistā. Vienkārši tāpēc, ka leģendām apvītajā Cesvaines pilī, tāpēc, ka blakus dīķim, parkam un gravai.

Bet šeit Rīgā, ejot gar Angļu ģimnāziju, pārņem tāda neizskaidrojama smeldze, jo arī te ir stalta, vēsturiska ēka, blakus upīte, koki un celiņi. Kaut kas cits, bet it kā pazīstams.

Šodien beidzot saulaina diena, tātad jāķer mirkļi, kamēr košās lapas vēl turās zaros. Ģimnāziju gan nebildēšu, - būšu uzticīgs savai skolai:

https://qlenis-f.blogspot.com/2020/10/bernibas-logos.html

Kāpnes uz ģimnāziju. Diez vai tiek lietotas.

Arī šeit vētra lielu koku nolauzusi, nu ir sagriezts.