Ziema `25 II

Ir pats ziemas vidus. Ziemas. Vidus. Bet Latvijā. 2025. gada sākumā. Dīgst zālīte un sūnas. Nedaudz plusos. Jāpārbauda, kas notiek Garciema priedēs.

Dažas meža bildes, no kurām, šķiet, var sajust, cik veselīgs gaiss tiek ieelpots :)

Nācās piedomāt par bebriem. Pavisam nesen Eimura kanāla ūdens tajā vai citā vietā izlauzās līdz jūrai. Abi krasti, protams, bija smilšaini un dzidrs ūdentiņš čaloja jūras virzienā. Bet tad procesā iejaucās bebri, tie nograuza priedītes grīvas krastos un savilka ūdenī savām egoistiskajām vajadzībām, pārvēršot pašu grīvu par purvu. Par ko šajā gadījumā jāpiedomā. Visas it kā dabiskas norises, ieskaitot bebru invāziju. Bet purvs blakus pludmalei "paceļ" jautājumu, - vai cilvēkam tomēr nebūtu jāatrod kādu risinājumu, lai būtu kā agrāk.

"Jaunumos" bija teikts, ka atklāts parks plašumos starp Luminor un Skanstes City. Jāpārbauda.

Paies laiciņš, kamēr izaugs koki. Tad šo papliko vietu tiešām varēs saukt par parku. Bet ideja apsveicama.

Ja cilvēks ar gadumijas eglītēm vairs neņemās, - nenozīmē, ka "zemeglītes" pārsteigumi viņam liegti. Paldies Londonas iekarotājām!

Ziema `25 I

Ir pagājušas divas nedēļas kopš iepriekšējās "reportāžas", kad ziemas vietā tika konstatēta neziema. Šobrīd galvaspilsētā viss ir balts. Liels notikums, apmēram tikpat liels, kā tas bija Eiropas sirdī 1948 km uz rietumiem Pierre Thinnes ielā. To ielu trīs gadus uzskatīju par savu.

Tagad ir laiks un interese izpētīt, ka Pierre Thinnes bija pirmais Bouneweg pilsētiņas katoļu priesteris no 1897. gada 8. septembrim līdz pat savam finišam 1914. gada 1. jūlijā 53 gadu vecumā. Šī uzziņa ir vajadzīga tikai un vienīgi man pašam, lai otrreiz vairs nav jārokās.

Varētu padomāt, - kāds tam sakars ar pirmo sniegu. Asociāciju līmenī vistiešākais :) Reiz tur pēkšņi uzsniga sniegs līdz celim un visa Luksemburga apstājās. Tas viņiem bija tāds pats šoks kā apsnigusi Heopsa piramīda ēģiptiešiem pirms 12 gadiem.

Ak jā, spriežot pēc prognozēm, šim sniegam šeit būs gauži īss mūžiņš, tāpēc jāsteidz atkal uz ielas ar fotoaparātu azotē.

Kāpēc sniega bildes vienmēr top tepat pāris km rādiusā ap mitekli. Ļoti vienkārši. Gaišs ir dažas stundas, tās nevar tērēt atrokot un notīrot autiņu. Otrkārt, braukt pa ielām uzreiz pēc sniega ir noziegums pret autiņa pavēderi, jo asfalts burtiski pludo no sagāztās ķīmijas. Kājām ejot tomēr var izvēlēties, kurā šļurā kāpt un vai kāpt vispār.

Kaut kā sanāk, ka jaunā sniega burvība vislabāk izpaužas uz žogiem un zariem.

Kāda koka arhitektūras pērle. Jautājums paliek, vai restaurācija turpināsies un kad.

Šampēteris un Pleskodāle ir kaimiņrajoni. Abi pārsvarā ar privātmāju apbūvi. Milzīgā atšķirība ir apstāklī, kā Pleskodālei ap Lielirbes ielu bija plašas plikas pļavas, kurās tagad atradās vieta gan PANORAMA PLAZA augstceltnēm, gan TC SPICE, gan amerikāņu vēstniecībai.

Evolūcija turpinās. Tai tagad ir savs LIDL.

Un turpat pāri ielai jaunais lielais DEPO. Tiesa gan, tas pieder Mārupei :)

Vecā DEPO sarkanā krāsa palika zem autoveikala CUPRA apšuvuma.

Šo entrée jau esmu bildējis. Bet tas bija vasarā.

"Muižniekligzdai" vārti vaļā. Man mute arī.

Ziema `24 I

Vecgada pēdējā dienā attiecīgie dienesti prognozēja nedaudz saules. Pietiekošs iemesls, lai ārā piefiksētu sniega daudzumu un izdarītu neglaimojošus secinājumus par 24. gada ziemu kā tādu. No vienas puses siltā ziemā vieglāk un lētāk piesildīt telpas, vieglāk piešķilt autiņu. Bet no otras puses absolūti garantēts slapjdraņķis. Pelēkbrūnā pilsēta un daba uzdzen apātiju, un par fotopriekiem var aizmirst.

Ja nu vienīgi uzticamais sabiedrotais - kaktuss, kas cenšās kompensēt pārējās pasaules nīgrumu.

Otrs iemesls izvilkt pakaļu uz ielas ... ir Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecības sākums. Avīzē rakstīts.

Apskates sākums pie TC "Aleja". Kaut kā sagadījies, ka no Vienības gatves puses RIMI uzbūvēts ar apaļīgu aizmuguri, lai jaunā trase slaidi pagrieztos Daugavas virzienā.

Visdrīzāk, ka tā nav sagadīšanās, bet pilsētplānotāju viedā iecere.

Nu, jauna trase sākas ar nospraušanu un ... koku likvidēšanu. Sāpīgi. Kur nav koku, tur atliek noņemt melnzemi jeb augsnes kārtu.

Šķiet, kurmji projektu uztvēruši personīgi un jau ķērušies pie darba.

Pretī pa stigu nāca divas kundzes gados. Uzsākās saruna, abām pusēm ieņemot tipiskās lomas. Es, tātad, tas projekta informācijas nesējs, kurš visu zin. Viņas, savukārt, neko nezin, uzdod jautājumus, par visu brīnās, "taisa acis" un velk emociju haosa virzienā.

Viss beidzās labi un katrs aizgāja savu ceļu.

Vēl viens šķērslis jaunās trases ceļā - mazdārziņu kolonija. Vēlreiz jāatgriežās pie domām par šo dobīšu vai kociņu, krūmiņu kopēju likteni.

Iepriekšējo reizi tas ienāca prātā lidostas apkaimē - skatīt "Vasara '23 VI". Tiem var ļoti paveikties, lai atļautā vietā uzslietās būdelēs baudītu vasaras vai prasti nodzertos visa atlikušā mūža garumā. Bet nāks liels projekts, loģistikas centrs vai, šajā gadījumā, lielceļš, un čau - "....ā darbs un materiāli". Bet joprojām visvairāk žēl zāģējamo koku.

Lūk, arī trases otrs gals.

Šādi tādi tiltiņi jau tika uzbūvēti, pabeidzot projekta iepriekšējo kārtu. Taču 11 gadi jau pagājuši un daba zina savus uzdevumus - to, kas netiek lietots, pirmkārt jāapaudzē ar sūnām.