Rudens `24 IV

Iepriekšējai pastaigai bija turpinājums. Jaunā estrāde. Nedaudz par to jau uzrakstīju pagājušā gada Dziesmu svētku iespaidots http://qlenis-f.blogspot.com/2023/07/vasara-23-v.html

Beidzot pats visu izstaigāšu un apskatīšu.

1955. gads. Mežaparka estrādes pirmā interpretācija.

Uzreiz nedaudz šausmu. To estrādi uzprojektēja kaut kāds Владимир Вячеславович Шнитников, dzimis Maskavā. Karojis, projektējot un būvējot tiltus (arī Latvijā) Sarkanās armijas uzbrukuma laikā. Pēčāk, loģiski, apmeties Rīgā, ieņēmis galveno arhitektu amatus, uzprojektējot piedevām Latvijas Zinātņu akadēmiju, Daugavas stadionu, Daugavas sporta namu, mikrorajonu "Imanta-1".

Ko mēs rezultātā redzam. Arkas sānos uzslietas par godu "viņu" uzvarai. Virs tuvākās arkas divi puiši, krievs un latvietis. Virs tālākās arkas, kas to būtu domājis, tas pats, tikai divas meičas. Tautu draudzība налицо, - tieši uz sejas. Ar to par maz. Emblēmā virs estrādes, pašā vidū divi noģīmji, - pareizi, "Вова & Сосо".

Bet laimīgie zaudētāji trešoreiz pēc kara un sešus gadus pēc deportācijām sapulcējušies kuplā skaitā jaunajā estrādē, lai uzdziedātu (ik pa brīdim arī krieviski) un uzdancotu.

Labi, atgriežos tagadnē. Estrādes jaunākā interpretācija. Aiz kokiem miers un klusums.

Lejā, aiz skatītāju vietām, ir koka un metāla konstrukcija. Pergola.

Estrādes vidū, aizmugurē, kāpnes visaugstākās. Tā, uz aci, varētu būt kā piecstāvu namam.

Pašā augšā speciāli sameklēju korista vietu Nº21.

SOLIDARITĀTE.

Rudens `24 III

Mežaparka apkaime. Liela un dažāda. T.i. dažādām funkcijām apveltīta kā neviena cita.

Hronoloģiski:

        - 1621. gadā šeit izveidotas zviedru ķeizara Gustava II Ādolfa kara nometnes, mežam iegūstot Ķeizarmeža (Kaiserwald) nosaukumu.

        - 1902. gadā vācbaltiešu izcelsmes Rīgas pilsētas inženieris Ādolfs Agte iniciē villu kolonijas celtniecību, līdz ar to apkaimei kļūstot par  pirmo dārzpilsētas paraugu Latvijā,

        - 1903. gadā tiek ierīkots zirgu tramvajs, kas kalpo veselus 7 gadus līdz tramvaju elektrifikācijai,

        - 1912. gadā dibināts Rīgas Zooloģiskais dārzs,

        - 1913. gadā tika atklāti Rīgas Meža kapi,

        - 1923. gadā apkaime iegūst Mežaparka nosaukumu,

        - 1955. gadā uzcelta Mežaparka Lielā estrāde.

Man piekustu kājas, - tik Mežaparks liels, tāpēc šoreiz došos no sarkanā punkta gar estrādes ziemeļmalu līdz Ķīšezeram.

Mežs patiešām skaists, jo pilns ar augstām kāpām un dziļām lejām.

Iespējams, viena no pēdējām vasarīgi siltajām, saulainajām dieniņām šoruden.

Rudens `24 II

Pa Radziņa krastmalu gāju apraudzīt, kā sokas ar jaunā tilta būvniecību.

Pati iela, protams, kļuvusi, tā sacīt, šoferiem "draudzīgāka". Ja brauc prom no vecpilsētas, tad kreisais pagrieziens uz Mīlenbaha ielu ir liels ieguvums satiksmei.

Jauni trotuāri, uzprišinātas ēku fasādes, vairāk zaļuma, t.i. apstādījumu.

Ja uz centra pusi, tad tagad daudz ērtāk nogriezties uz tirgu vai autoostu.

Pie tirgus jauns skvērs, iespējams, tas būs stipri apmeklēts, kad sāksies gājēju un velo satiksme pār jauno tiltu.

Pie jaunā tilta pagaidām vēl nav, ko redzēt. Sastatnes un veidņi pagalam nav interesanti.

Nākošais objekts - Novira Plaza. Iepretim Origo desmitiem gadu rēgojās degradēts puskvartāls. Saskaitīju četrus brandmūrus, kiosku rindu un mikroautobusu galapunktu. Skats traģisks. Atmiņā palicis tas laukums kiosku priekšā, noklāts ar padomjlaiku trotuāru plāksnēm. Betons laika gaitā drupa, ārā līda armatūra. Kad šķērsoju šo laukumu, bija viena doma: - neaizķerties un nenomaukties. O, un ziemā vēl piedevām viss noledoja.

Vēsturiskā netaisnība novērsta, kvartāls apbūvēts, iznākot no stacijas redzam jaunu Rīgas seju.

Šī fasāde visa apšūta ar dekoratīviem ķieģeļiem. Varbūt tehnoloģijas aizvirzījušās tik tālu, ka no apakšas pielīmētie arī nekad neatdalīsies. Jācer.

Rudens `24 I

Gar Mārupes dienvidmalu nācies braukt samērā daudz. Ja braucējs atrodas, piemēram, Ziepniekkalnā un ceļā uz Šampēteri negrib mīcīties pa Vienības un Ulmaņa gatvju sastrēgumiem, tad uzplaiksnī gana laba doma Mārupi apbraukt lidostas virzienā.

Diezgan droši, ka maršruts vedīs gar Vecozoliem. Kvartāls nosaukumu, iespējams, aizguvis no privātīpašuma, kas kartē iekrāsots gaiši brūnā. Varu iedomāties tā saimnieka emocijas, kurš bija uzcēlis savu mājeli lauka vidū un pēkšņi priekšā izauga vesels ciems ar diviem bērnudārziem.

Šoreiz te esmu tās plančkas dēļ, kas tomēr būtiski uzlabo visa kvartāla pievilcību.

Kaut gan, atceros, pirmo reizi pasūtījuma piegādi pamatīgi sarežģīja ielu izvietojums. Ir normāla, taisna Gaujas iela un visā kvartālā esošā Zeltrītu iela.

Cilvēka stādīto puķīšu košums šajā karstumā un sausumā pārsteidz.

Savvaļas mežoņiem savs šarms.