Rudens `24 IV

Iepriekšējai pastaigai bija turpinājums. Jaunā estrāde. Nedaudz par to jau uzrakstīju pagājušā gada Dziesmu svētku iespaidots http://qlenis-f.blogspot.com/2023/07/vasara-23-v.html

Beidzot pats visu izstaigāšu un apskatīšu.

1955. gads. Mežaparka estrādes pirmā interpretācija.

Uzreiz nedaudz šausmu. To estrādi uzprojektēja kaut kāds Владимир Вячеславович Шнитников, dzimis Maskavā. Karojis, projektējot un būvējot tiltus (arī Latvijā) Sarkanās armijas uzbrukuma laikā. Pēčāk, loģiski, apmeties Rīgā, ieņēmis galveno arhitektu amatus, uzprojektējot piedevām Latvijas Zinātņu akadēmiju, Daugavas stadionu, Daugavas sporta namu, mikrorajonu "Imanta-1".

Ko mēs rezultātā redzam. Arkas sānos uzslietas par godu "viņu" uzvarai. Virs tuvākās arkas divi puiši, krievs un latvietis. Virs tālākās arkas, kas to būtu domājis, tas pats, tikai divas meičas. Tautu draudzība налицо, - tieši uz sejas. Ar to par maz. Emblēmā virs estrādes, pašā vidū divi noģīmji, - pareizi, "Вова & Сосо".

Bet laimīgie zaudētāji trešoreiz pēc kara un sešus gadus pēc deportācijām sapulcējušies kuplā skaitā jaunajā estrādē, lai uzdziedātu (ik pa brīdim arī krieviski) un uzdancotu.

Labi, atgriežos tagadnē. Estrādes jaunākā interpretācija. Aiz kokiem miers un klusums.

Lejā, aiz skatītāju vietām, ir koka un metāla konstrukcija. Pergola.

Estrādes vidū, aizmugurē, kāpnes visaugstākās. Tā, uz aci, varētu būt kā piecstāvu namam.

Pašā augšā speciāli sameklēju korista vietu Nº21.

SOLIDARITĀTE.