otrdiena, 2026. gada 17. marts

Pavasaris `26 I

Izkāpjot no ziemas letarģijas, ar prieku konstatēju, ka dabasmāte šogad strikti ievēroja gadalaiku maiņu. Bija janvāris un februāris ar īstu ziemu, tik īstu, lai neviens ņaudētājs to nevarētu apšaubīt.

Un ir marts ar saulainu laiku un dienas augstākās temperatūras lēnu, bet nemitīgu pieaugumu. Atkal sagribējās ierāmēt atdzīvojušos Mārupīti, kas veiksmīgi atbrīvojas no ledus skavām.
Ir aizdomas, ka visas pērnās lapas drīz pazudīs un satrūdēs zem spirgta zaļuma :)
Ar lieliem kokiem un maziem strautiem šobrīd viss būtu skaidrs, bet kā būtu klajā laukā un pie lieliem ūdeņiem.

Iedūru ar pirkstu kartē. Trāpīju vietā, kur beidzas ap 20m dabīgi augstais Daugavas kreisais krasts un sākas mākslīgi uzbērtais Rīgas HES dambis. Tuvākā autobusa pietura saucas Dzintari.
Līdz krastam aizbraukt neizdevās, jo privātīpašnieki uz visiem piebraucamiem ceļiem salikuši "ķieģeļus". Manī tas nekādus protestus neraisa, es viņus saprotu. Noliku autiņu, kur drīkst un nevienam netraucē, tālāk devos kājām.
Nonācu līdz kādai jaunbūvei, lai gar tās paksi nobildētu balto HES ēku. Kaimiņsētā sāka riet suns, tāpēc iznāca arī suņa saimnieks. Jautāja, - kāpēc es to māju bildēju. Saku, - man tā māja "pie kājas", esmu nācis bildēt HES-u un aizsprostoto Daugavu. Šamais vēl pārjautāja, - vai esmu fotogrāfs. Saku, - tas man vairāk tāds pensionāra vaļasprieks. Nomierinājās. Pārrunājām par appludināto Doles salu. Viņš stāstīja, ka uzcēlis šeit māju pirms 18 gadiem. Vēl, ka 89. gadā 6. Eiropas latviešu Dziesmu svētkos Helsingborgā, Zviedrijā, saticis kādu tautieti, kuram dzimtās Doles salas mājas palika zem ūdens. Skumji.

Re, kur gulbji! Vai paspēsi nobildēt? - saka.

Paspēju. Pēčāk sāku domāt, - kā viņš zināja, ka tie ir gulbji, nevis zosis. Iedevu bildīti MI un uzjautāju. Gemini:

Tie ir gulbji.

Lūk, galvenās pazīmes, kas to apliecina:

Gari kakli: Lidojumā gulbju kakli ir ievērojami garāki nekā zosīm, bieži vien pat garāki par pašu ķermeni.

Sniegbalts apspalvojums: Visi četri putni ir pilnīgi balti, kas raksturīgs pieaugušiem gulbjiem.

Ķermeņa proporcijas: Gulbjiem ir masīvāks ķermenis un platāks spārnu vēziens, salīdzinot ar zosīm.

Gulbju lidojuma virziens gan mani samulsināja. Skolā mācīja, ka rudeņos gājputni lido uz dienvidiem, pavasaros atpakaļ. Bet konkrēti šie pārstāvji lidoja no dambja puses, tātad no ziemeļrietumiem ... Hmm, ornitologs no manis laikam nesanāks :(
Pārrunājām par alternatīvām HES-iem, viņš uzskata, ka toreiz tas bija lētākais un tīrākais elektrības ieguves avots un, ka nākotne pieder mazām AES, kuras pie vajadzības varēs arī apturēt. Super, - teicu, tad Daugavu varēs atbrīvot! Šķiroties paspiedām roku un adieu ...
Iekš WIKI atradu vecu Doles salas karti un salas izmērus. Šodienas kartē nomērīju tos 9,2km garumā un izrādījās, ka sala beidzās tur, kur stāvu :)
Kartē rakstīts, ka tieši pretī ir Salaspils pludmale.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru