Pavasaris `26 II

Līdz šim par Ogri zināju gauži maz, taču, šķirstot aprakstus par Latvijas pastaigu takām, uzdūros Ogres upes promenādei.

Plāns tapa sekojošs. Atstāju autiņu Pārogres pusē, kur mazāka satiksme un tukšāka ielasmala ar zīmi "P". Gar upes kreiso krastu dodos līdz iekārtajam tērauda tiltam, pāreju to un pa pašu promenādi labajā krastā atpakaļ. Sasniedzu arkveida dzelzsbetona tiltu un atgriežos kreisajā krastā. Kopā 3,5km.

Kreisā krasta ielu par promenādi īsti saukt negribētos, te ir trotuārs vienā vai otrā ielas pusē. Krasts ir augsta, eglēm noaugusi nogāze. "Blociņā atzīmēju" tādus objektus kā estrādi un VFR aprūpētos karavīru kapus. Bildītē sānceliņš uz SAC.

Pie upes krasta piekļūt nevar, - privātmājas viena pie otras. Tomēr vienā vietā starp žogiem stiga bija. Pielaižu domu, ka tāda bija pilsētas plānotāju prasība.

Iepatikās afišstabs retro stilā. Negribu apgalvot, ka citās Latvijas pilsētās līdzinieku nav, - vienkārši neesmu redzējis.

Tilts uzbūvēts 2021. gadā, paverot iespēju apļveida maršrutam starp abiem gājēju tiltiem.

Upei ir sava rumba. Rumbiņa :)

Kad daba mostās, bet zaļuma vēl nav, var pievērsties pūpoliem.

Asociācijas.

Nesen noskatījos "1883" un, redzot šādu upi, uzdodu sev jautājumu. Ja nebūtu tiltu un cilvēkam pajūgā ar kulbu vajadzētu nokļūt otrā krastā, tā taču būtu milzīga traģēdija. Seriālā tāda pārcelšanās dažiem beidzās ar apgāšanos, bet vēl kādi peldētnepratēji aizgāja "ar galiem" :(

Ogres upei ir savs stāsts. Pirmo dzelzceļa tiltu uzbūvēja 1861.gadā, bet metāla tiltu cilvēkiem un pajūgiem - 1907. Pirms tam katru silto sezonu taisīja koka tiltu, palu laikā darbojās pārcēlājs.

Te ir rezultāts situācijai, kad taisies bildēt kaut ko neaprakstāmu, bet aparāta podziņa nejauši tiek nospiesta pirms laika :) Ūdens patiešām ir tumši zeltains.

Pirms kara Ogre bija kūrortpilsēta (tāpat kā Jūrmala, Saulkrasti un Sigulda). Koka laipa uz baļķu trejkājiem vasaras sezonā bija dikti populāra "atrakcija". Tikai 2017. gadā šis kūrorta atribūts tika atjaunots. Uz pontoniem. Pilsētas vadība grib atgriezt kūrortpilsētas statusu.

Saprotams būtu jautājums, - Kā tad šis statuss tika zaudēts?

Uzreiz pēc okupācijas visi restorāni, viesnīcas, pansijas, sanatorijas un bodes tika nacionalizētas. 1960. gadā padomju vara Ogrē uzcēla lielu trikotāžas kombinātu. "Audējas" saskrēja ne tikai no Latvijas, bet lielākoties no visas "man piekusīs kājas, cik dzimtene liela". Iedzīvotāju skaits pieauga piecpadsmitkārt, etniskais sastāvs - plus 20% par labu svešiniekiem, mīnus 20% - pamatiedzīvotājiem. Ne visas audējas tika pie ģimenēm, jo viņu bija pārāk daudz. Ogre ir viena no visvairāk cietušajām Latvijas pilsētām, ja skatās uz etniskā sastāva mākslīgas nomaiņas sekām.

Šis man šodien jau otrais kociņš, kas uzdīdzis nevietā :)

1966. gadā būvētais arkveida tilts ir ogrēniešu lepnums. Tiek izmantots ne tikai upes šķērsošanai, bet arī kāzinieku izpriecām. Man tomēr iebildes par pašu konstrukciju. Ja tu esi nopietns arhitekts vai projektētājs, vai tad nav jāpamēra ūdens līmenis ledus iešanas laikā. Kā var būt, ka tu uzcel vizuāli gaisīgu konstrukciju, bet pēc tam tās pamati jāsargā ar milzīgiem, bezgaumīgiem betona ledlaužiem? Tad pacel tos pamatus pāris metru augstāk un pāris metrus tālāk no krasta. Atklāts gan paliek jautājums, - vai tā saucamie projektētāji varēja nezināt par Ogres upes lejasgala ūdens līmeņa celšanos līdz ar Rīgas HES būvniecību, kas sākās akurāt 1966. gadā? Gan jau zināja, bet neies jau pārtaisīt projektu, kas gadu gaitā jau bija saskaņots visās instancēs.

Vēl par šiem padomju tiltu būves speciālistiem. Man bija nopietns pasniedzējs, kurš mācīja, šķiet, materiālu pretestību. 1986. gadā, kad es jau biju aizgājis "lielajā dzīvē", viņš tika nolīgts Ķeguma HES pārbūvētā tilta pārbaudei, ko pats bija sarēķinājis un saplānojis. Pārbaude notika kā vienmēr, sadzina vienu aiz otra piekrautus kravas auto uz tilta, atbildīgie atradās uz tilta un reģistrēja konstrukcijas "uzvedību" ... Bet tas tilts ņēma un sabruka. Pārbaudes vadītājs un vēl desmit - pagalam :(

Nevarēju neizstāstīt, jo viņš bija arī Ogres arkveida gājēju tilta projekta autors ...

Kas smukāks, Lielo mīlu koks vai lazdas ziedi?

Pavasaris `26 I

Izkāpjot no ziemas letarģijas, ar prieku konstatēju, ka dabasmāte šogad strikti ievēroja gadalaiku maiņu. Bija janvāris un februāris ar īstu ziemu, tik īstu, lai neviens ņaudētājs to nevarētu apšaubīt.

Un ir marts ar saulainu laiku un dienas augstākās temperatūras lēnu, bet nemitīgu pieaugumu. Atkal sagribējās ierāmēt atdzīvojušos Mārupīti, kas veiksmīgi atbrīvojas no ledus skavām.

Ir aizdomas, ka visas pērnās lapas drīz pazudīs un satrūdēs zem spirgta zaļuma :)

Ar lieliem kokiem un maziem strautiem šobrīd viss būtu skaidrs, bet kā būtu klajā laukā un pie lieliem ūdeņiem.

Iedūru ar pirkstu kartē. Trāpīju vietā, kur beidzas ap 20m dabīgi augstais Daugavas kreisais krasts un sākas mākslīgi uzbērtais Rīgas HES dambis. Tuvākā autobusa pietura saucas Dzintari.

Līdz krastam aizbraukt neizdevās, jo privātīpašnieki uz visiem piebraucamiem ceļiem salikuši "ķieģeļus". Manī tas nekādus protestus neraisa, es viņus saprotu. Noliku autiņu, kur drīkst un nevienam netraucē, tālāk devos kājām.

Nonācu līdz kādai jaunbūvei, lai gar tās paksi nobildētu balto HES ēku. Kaimiņsētā sāka riet suns, tāpēc iznāca arī suņa saimnieks. Jautāja, - kāpēc es to māju bildēju. Saku, - man tā māja "pie kājas", esmu nācis bildēt HES-u un aizsprostoto Daugavu. Šamais vēl pārjautāja, - vai esmu fotogrāfs. Saku, - tas man vairāk tāds pensionāra vaļasprieks. Nomierinājās. Pārrunājām par appludināto Doles salu. Viņš stāstīja, ka uzcēlis šeit māju pirms 18 gadiem. Vēl, ka 89. gadā 6. Eiropas latviešu Dziesmu svētkos Helsingborgā, Zviedrijā, saticis kādu tautieti, kuram dzimtās Doles salas mājas palika zem ūdens. Skumji.

Re, kur gulbji! Vai paspēsi nobildēt? - saka.

Paspēju. Pēčāk sāku domāt, - kā viņš zināja, ka tie ir gulbji, nevis zosis. Iedevu bildīti MI un uzjautāju. Gemini:

Tie ir gulbji.

Lūk, galvenās pazīmes, kas to apliecina:

Gari kakli: Lidojumā gulbju kakli ir ievērojami garāki nekā zosīm, bieži vien pat garāki par pašu ķermeni.

Sniegbalts apspalvojums: Visi četri putni ir pilnīgi balti, kas raksturīgs pieaugušiem gulbjiem.

Ķermeņa proporcijas: Gulbjiem ir masīvāks ķermenis un platāks spārnu vēziens, salīdzinot ar zosīm.

Gulbju lidojuma virziens gan mani samulsināja. Skolā mācīja, ka rudeņos gājputni lido uz dienvidiem, pavasaros atpakaļ. Bet konkrēti šie pārstāvji lidoja no dambja puses, tātad no ziemeļrietumiem ... Hmm, ornitologs no manis laikam nesanāks :(

Pārrunājām par alternatīvām HES-iem, viņš uzskata, ka toreiz tas bija lētākais un tīrākais elektrības ieguves avots un, ka nākotne pieder mazām AES, kuras pie vajadzības varēs arī apturēt. Super, - teicu, tad Daugavu varēs atbrīvot! Šķiroties paspiedām roku un adieu ...

Iekš WIKI atradu vecu Doles salas karti un salas izmērus. Šodienas kartē nomērīju tos 9,2km garumā un izrādījās, ka sala beidzās tur, kur stāvu :)

Kartē rakstīts, ka tieši pretī ir Salaspils pludmale.