Piektā diena. Skaista diena, skaists galapunkts un lai būtu arī skaists noslēgums manam izplūdušajam stāstam par paša pārdzīvojumiem :) 60 km no mājām, ja brauc pa Dublinas apvedceļu, 46 km - ja caur pilsētu. Powerscourt Waterfall. Atkal ievērojama vieta - augstākais ūdenskritums Īrijā - 121 m. Visapkārt stāvas, ar mežu apaugušas klintis, lejā līdzens. Iebraucot šajā bļodā, tūlīt klāt ir dežurante - kasiere, kura savāc "piķi". Tālāk neliela būve, kurā ir bufete, tualetes, tālāk bērnu laukums. Auto var nolikt, praktiski, kur grib, kaut vai pie paša ūdenskrituma. Visai tai godībai tuvojos klusi, lēnām, papardēs slēpjoties un nemitīgi knipsējot. Gan jau pēc tam tikšu skaidrībā, kura bilde izdevusies, kura tieši otrādāk :)
Mūsu komanda šodien krietni kuplāka. Vakar no vasaras brīvdienām atgriezās skolasbērns un vēl mums pievienojusies māsa.
Zaļums visriņķī ir vienkārši nepārspējams.
Šai bildei ekstāzē pat iedevu nosaukumu - Fifty Shades of Green.
Koka stabiņi ierakti ar gudru ziņu, jo neaprēķināmie tūristi var mēģināt piebraukt subjektam vēl tuvāk.
Šī nu ir tā vieta, kur ļautiņi bildējas visvairāk. Bezmaz vai rindā jāstāv :)
Apvienošu divas dienas, precīzāk, divus rītus, - ceturto un sesto. Dzirdu protestējam daudzbalsīgu kori: - Kāpēc?
Atbildu. Tāpēc, ka darīju vienu un to pašu. Šos divus rītus vienkārši izgāju ar fotoaparātu uz ielas. Gribēju zināt, ko diendienā sev apkārt redz īri. Es pielaižu domu, ka viņi pieraduši pie savas vides un sen vairs nepievērš tai uzmanību. Tam vajadzīgs ieinteresēta ceļotāja skadrais skatiens. Bet šeit maza atkāpe.
Kad tu esi atbraucis no skaistas, bet nabadzīgākas zemes uz skaistu, bet bagātāku, civilizētāku,
- neviļus notiek tevis paša pārbaude ar lakmusa papīrīti. Savu domu mēģināšu izskaidrot "uz pirkstiem".
1. variants.
Lido bāleliņš uz Rietumeiropu. Kā līdzīgs pie līdzīgiem! Jau brīvas valsts pilsonis uz kādu no sen jau brīvām valstīm. Laužas ārā bravūra, piemēram, lidmašīnā "pielejot ģīmi", apceļot stjuartes un citādi ampelējoties. Nonākot galā, uzvedība nemainās. "Kas te tāds īpašs", "Es zinu labāk", "Bet pie mums Latvijā ...", "Re, nezāles aug, re, nolaists, nesakopts kakts, re, viņiem arī ir grausti un bomži", "Re, viņi sēnes nelasa, pat mežam žogs riņķī, re, te nekur nevar ugunskuru uzkurt un sardeles apcept", "Re, viņi mājās pusdienas negatavo - ēd tikai restorānos", "Re, viņi par daudz smaida, pārāk izpalīdzīgi, neticu tādām laipnībām" u.t.t. (Esmu bijis visa minētā ausu - aculiecinieks.) Nesen, atstāstot Viļņas apmeklējumu un rokot i-neta seklumos līdzīgus stāstus, uzdūros kādam LiveJournal rakstam: Sliktā un labā Viļņa, Lietuva (tulkots burtiski no kr. val.) Mani secinājumi. Savā valstī populārs blogeris, studējis arhitektūru, ar labu kameru rokās apceļo dažādas valstis, pilsētas un atreferē redzēto. Tik tālu viss it kā normāli. Bet minētajā reportāžā mani līdz sirds dziļumiem aizvainoja vīzdegunīgā maskavieša attieksme. Attieksme pret mūsu brāļiem, padomju impēriskā augstprātība un necieņa pret neatkarību izcīnījušajām Eiropas austrumvalstīm kopumā! Kad viņš raksta par kādu no savām pilsētam, tad formulējumi ir pavisam citādāki: - Te, redz, ir samērā smuki, bet te drīz būs ...
Atgriežamies pie ceturtās (un sestās) dienas rīta ar fotoaparātu rokās. Izejam uz ielas un pirmais, ko ieraugām - ir puķes. Daudz puķu.
Paejam uz nomali. Kādi ir guļamrajoni? Te redzams, ka savulaik, varbūt pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit kādam radās ideja nobūvēt nelielus kvartālus ar divstāvīgām ģimeņu mājām. Katram kvartālam nedaudz citādāka "seja" un žogs riņķī.
Paejam vēl uz lauku pusi. Te jau "biezāku" ļautiņu savrupmājas. Nekā pārdabiska, kliedzoša. Mājai jābūt saprotamai un jāizstaro miers.
Nu jau esam vēl tālāk no centra. Ja mājas beigušās, tad ir lauki :)
Divas bildītes, lai apliecinātu manu īpašo uzmanību pret ... uz kaķiem :)
Parks.
Īri prot apieties ar zālājiem, laikam būs atsitušies angļos :)
Atgriežamies piepilsētā. Smukākās mājas manas pastaigas laikā.
Spilgta divkrāsaina māja vecā cietokšņa tuvumā. Tajā bāri :) Ziedi taču arī tikai tāpēc ir spilgti un krāsaini, lai pievilinātu bites.
Mazas viesnīcas pagalms.
Zilā māja.
Sabiedriskais transports. Paveicās noķert brīdi, kad trīs busi iebrauc kadrā :)
Trešā diena paredzama kā ļoti svarīga, jo jāīsteno vistālākā ekskursija. Giant's Causeway. Tulkots tiek dažādi, cik nu kuram ļauj fantāzija :) Milžu ceļš, milžu taka, milžu tilts ... Iespējams, ka vēl kaut kā. UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopš 1986. gada. 2005. gadā Radio Times žurnāla aptaujā atzīts par ceturto izcilāko dabas brīnumu Apvienotajā Karalistē. 250 km tālu no mums, Ziemeļīrijas ziemeļos. No aprakstiem lāgā neko nevarēju saprast, tāpēc gribējās iepētīt klātienē.
Ceļamies nosacīti agri, sataisamies, uzpildāmies, katram kafijas krūze rokās un aiziet jūriņā, ... nu, ... domāts, pa motorway M1.
Jā, par uzpildīšanos. Nekur neredzēju Latvijā tik populārā Statoil emblēmu un secināju, ka Īrijā tas nav pārstāvēts. Kļūda! Statoil tur ir, tikai zem Topaz zīmes. Plaši pārstāvēts pie viņiem ir degvielas staciju tīkls Applegreen. Man patika. Viss līmenī.
Uzreiz jāsaka, ka motorway M1 kā augstākās klases ceļš turpinās līdz Ziemeļīrijas robežai un vēl kādu gabaliņu, bet tad pārtop vienkārši par lielceļu. Belfāstai cauri tikt var bez krustojumiem, tas gan pluss. Kad esam galā, pie okeāna paveras šāda ainava. Pļava ir domāta kā autostāvvieta un mums ir tas gods nolikt savu autiņu kā otriem :)
Informācijas centrs. Biļetes (£9,- pieaugušiem), suvenīri, ēdnīca, tualetes. Nobildēts visas piekrastes makets.
Šis zālājs ir informācijas centra jumts.
Pirmais skats uz (ar cilvēkiem aplipušo) brīnumu.
Var salīdzināt divus skatu punktus. Te no lejas stāvā krasta pašā augšā var saskatīt ļautiņus.
Un otrādi, - skats no augšas.
Vēl kādu gabalu tālāk dabiskā veidā radušās kolonas no apakšas.
Tiek arī skaidrots, ka tādas kolonas radušās pirms 50 - 60 miljoniem gadu vulkānu izvirduma laikā, kad izkusušais bazalts strauji atdzisis. Pētnieki no University of Toronto laboratorijas apstākļos līdzīgu rezultātu nodemonstrējuši, izmantojot kukurūzas cieti. Pie tam izrādījies, - jo lēnāka atdzišana, jo kolonas resnākas.
Aprunājāmies:
- Tu tāda smuka, riža govs esi. Miss 2016 vismaz! Saproti?
- Protams, smuka! Bet ko tu te klimsti?
- Ē, ... mm, ... Giant's Causeway taču ...
- What? ... Jocīgie divkājainie, caurām dienām miera nav!
Kāpelējot pa stāvo krastu, pašu baterijas bija pagalam nosēdušās. Jeb citiem vārdiem - piezadzies bads. Izlēmām iečekot kādu lielāku benzīntanku. Kamēr tāds atradās, bijām jau izskrējuši pus Ziemeļīrijai un Belfāstai cauri, - iegriezāmies Applegreen M1 Lisburn.
Divstāvīgs korpuss. Paēst piedāvā vairāki zīmoli: Chopstix, Subway, BurgerKing, Greggs, Bakewell, Lavazza. Šoreiz kārta bija Chopstix ķīniešu ēdienam ... Un tikai tagad mājās pie datora atklājās, ka bijām apmeklējuši ļoti neparastu vietu - NACS 2016. gada starptautiskās balvas vinnētāju.
