Atbildu. Tāpēc, ka darīju vienu un to pašu. Šos divus rītus vienkārši izgāju ar fotoaparātu uz ielas. Gribēju zināt, ko diendienā sev apkārt redz īri. Es pielaižu domu, ka viņi pieraduši pie savas vides un sen vairs nepievērš tai uzmanību. Tam vajadzīgs ieinteresēta ceļotāja skadrais skatiens. Bet šeit maza atkāpe.
Kad tu esi atbraucis no skaistas, bet nabadzīgākas zemes uz skaistu, bet bagātāku, civilizētāku,
- neviļus notiek tevis paša pārbaude ar lakmusa papīrīti. Savu domu mēģināšu izskaidrot "uz pirkstiem".
1. variants.
Lido bāleliņš uz Rietumeiropu. Kā līdzīgs pie līdzīgiem! Jau brīvas valsts pilsonis uz kādu no sen jau brīvām valstīm. Laužas ārā bravūra, piemēram, lidmašīnā "pielejot ģīmi", apceļot stjuartes un citādi ampelējoties. Nonākot galā, uzvedība nemainās. "Kas te tāds īpašs", "Es zinu labāk", "Bet pie mums Latvijā ...", "Re, nezāles aug, re, nolaists, nesakopts kakts, re, viņiem arī ir grausti un bomži", "Re, viņi sēnes nelasa, pat mežam žogs riņķī, re, te nekur nevar ugunskuru uzkurt un sardeles apcept", "Re, viņi mājās pusdienas negatavo - ēd tikai restorānos", "Re, viņi par daudz smaida, pārāk izpalīdzīgi, neticu tādām laipnībām" u.t.t. (Esmu bijis visa minētā ausu - aculiecinieks.) Nesen, atstāstot Viļņas apmeklējumu un rokot i-neta seklumos līdzīgus stāstus, uzdūros kādam LiveJournal rakstam: Sliktā un labā Viļņa, Lietuva (tulkots burtiski no kr. val.) Mani secinājumi. Savā valstī populārs blogeris, studējis arhitektūru, ar labu kameru rokās apceļo dažādas valstis, pilsētas un atreferē redzēto. Tik tālu viss it kā normāli. Bet minētajā reportāžā mani līdz sirds dziļumiem aizvainoja vīzdegunīgā maskavieša attieksme. Attieksme pret mūsu brāļiem, padomju impēriskā augstprātība un necieņa pret neatkarību izcīnījušajām Eiropas austrumvalstīm kopumā! Kad viņš raksta par kādu no savām pilsētam, tad formulējumi ir pavisam citādāki: - Te, redz, ir samērā smuki, bet te drīz būs ...
2. variants.
Atgriežamies pie ceturtās (un sestās) dienas rīta ar fotoaparātu rokās. Izejam uz ielas un pirmais, ko ieraugām - ir puķes. Daudz puķu.
Paejam uz nomali. Kādi ir guļamrajoni? Te redzams, ka savulaik, varbūt pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit kādam radās ideja nobūvēt nelielus kvartālus ar divstāvīgām ģimeņu mājām. Katram kvartālam nedaudz citādāka "seja" un žogs riņķī.
Paejam vēl uz lauku pusi. Te jau "biezāku" ļautiņu savrupmājas. Nekā pārdabiska, kliedzoša. Mājai jābūt saprotamai un jāizstaro miers.
Nu jau esam vēl tālāk no centra. Ja mājas beigušās, tad ir lauki :)
Divas bildītes, lai apliecinātu manu īpašo uzmanību
Parks.
Īri prot apieties ar zālājiem, laikam būs atsitušies angļos :)
Atgriežamies piepilsētā. Smukākās mājas manas pastaigas laikā.
Spilgta divkrāsaina māja vecā cietokšņa tuvumā. Tajā bāri :) Ziedi taču arī tikai tāpēc ir spilgti un krāsaini, lai pievilinātu bites.
Mazas viesnīcas pagalms.
Zilā māja.
Sabiedriskais transports. Paveicās noķert brīdi, kad trīs busi iebrauc kadrā :)
Turpinājums sekos ...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru