Latvija. Rudens

Gudenieki

Brīvdabas muzejs.

Šis vēdlodziņš no muzejā visjaunākās - jaunsaimnieku mājas.

Iekšā bija sajūta - vai nu šeit jau ir dzīvots, vai arī šeit katrā ziņā varētu dzīvot

Krāsā atšķirīgā atgādina diriģentu

Pernigele

Ak, skaistā leišu zeme

Šeit, pie Skuoda - Plungė lielceļa, pavisam netālu no Mosėdis,

mūs atved GEOCACHING (visā pasaulē tiek veidoti slēpņi un iNetā uzdotas koordinātes)

Mosėdis jeb akmeņu pilsēta ir ārsta Vaclova Inta veidota

akmeņu kompozīcija, kas tapusi, padomju laikos glābjot no meliorācijas

lielos laukakmeņus un paša spēkiem vedot tos uz savu pagalmu.

Ledājs, šķērsodams Baltiju, laukakmeņus mums atstājis salīdzinoši biezā slānī.

Eiropā šādus laukakmeņus atrast krietni grūtāk, kur nu vēl vienuviet izveidotā akmensdārzā

XIX gs. Palanga sāka pārveidoties par kūrortu

– tam ir liels nopelns grāfu Tyszkiewicz dinastijai.

Viena no skaistākajām Palangas vietām – Tyszkiewicz ēkas

un tās ieskaujošais milzīgais 101,3 ha franču ainavu arhitekta

Édouard François André (1840–1911) projektētais parks

Pie ēkas roku pielicis

vācu arhitekts Franz Schwechten (1840–1924) un tā bija gatava 1897. gadā.

Dzintara muzejs ēkā kopš 3.08.1963

Dzintars – Lietuvas simbols. Senatnē zvejnieku apdzīvotā vieta bija Palanga,

kura rakstveida avotos pirmo reizi minēta XII gs.

Iedzīvotāji nodarbojās ne tikai ar zvejniecību,

bet arī vāca dzintaru, kurš pa tirgotāju ceļiem sasniedza pat attālās Eiropas un Āzijas valstis

Palangas viesiem silti ieteicams paēst 8 km attālajā atpūtas kompleksā,

ja rēķina no paša kūrortpilsētas centra.

Sākās viss 3.07.1997 kā alus brūzis HBH JUOZO ALUS.

Vietas bija 18 apmeklētājiem, kurus uzspēja apkalpot ģimene 5 cilvēku sastāvā.

Tagad 200 cilvēku personāls šeit var apkalpot no 700 līdz 1200 ļaužu.

 Ir lauku stila viesnīca ar 2, 3 un 4-vietīgiem numuriņiem.

Viesnīcas iemītniekiem tik piedāvātas ekskursijas, izbraukumi ar kuģīti un pat zvejošana atklātā jūrā.

Atpūtas centra 12. gadadienā tās darbinieks Petras Savickis šeit pat uz vietas uzstādīja Ginesa rekordu, stundas laikā vienu pudu svaru bumbu paceļot 1732 reizes !!!

Lieki teikt, ka teritorijā ir lērums suvenīru un visādu citādu labumu kiosku,

bez gala atrakciju un sportošanas iespēju

Izrādās, 19. gadsimtā Palanga pabijusi Kurzemes guberņas sastāvā un tai,

savukārt, bijusi 1,5 km robeža ar Prūsijas karalisti.

Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas - Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km2) pievienoja Lietuvai. Vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu.

Jonas Basanavičius gatvė, kuras galā ir jūras tilts,

kādreiz nesusi Michał Tyszkiewicz vārdu un bijusi klusa un ēnaina

Z-kurzeme

Šlokenbekas muiža. Atrodas pie bijušā Rīgas - Prūsijas pasta ceļa

Dundaga. Pieturā pie pils

Kolkas rags. Uz mākslīgās salas būvētā bāka (1884)

atrodas 6 km no krasta, akmeņi turp vesti aš 12 gadus

Pie Rojas

Pie Engures ezera. Aplokā pilsētnieki var aplūkot zirgus & govis

Ak, skaistā igauņzeme

Interneta seklumos bija teikts, ka no skatu torņa labā laikā var redzēt Kihnu salu

Ar neapbruņotu aci salu ieraudzīt neizdevās, bet foto nekļūdās - tur tā ir

Šādas slīkšņas man allaž asociējas ar bezbailīgiem partizāniem, kuri, spītējot spindzošām lodēm, pīpēdami aizslāj miglā. Laikam mazāk jāskatās kara filmas ...

Esmu lepns par šo brāļu igauņu varējumu

Pērnavas pludmale. Ieiešana vēl lēzenāka kā Jūrmalā.

Arī sunenei Tikai šī ir priecīgo pārdzīvojumu diena

Ja redzi kāzas, būs barga ziema ...

Vispār māņticībās orientējos slikti. Bildēšanās viņiem notika krievu valodā,

pielaižu domu, ka Igaunijā demogrāfiskā situācija neklibo.

Visskaistākā, protams, ir jaunlaulātās meita, kura rociņas salikusi kā īstena soliste

Pagājušā gadsimta sākumā krievu tirgonis Ammende

meitai uz kāzām uzceļ šo jūgendstila māju.

Simts gadu laikā tajā bijušas krāšņas balles un pieņemšanas,

kazino, hospitālis, bibliotēka, sanatorija un viesnīca ...

Haapsalu (tulk. apšu birzs) faktiski atrodas uz pussalas,

tātad no trim pusēm jūras ieskauta

Cits stāsts. Kad cars saprata,

ka šeit būtu neslikti relax & dūņās apdziedēties, no Pēterburgas "pēc līdakas pavēles" atvilkās dzelzceļš.

Peronam bija jābūt pārjumtam visa vilciena garumā - 216 m - kādu laiciņu katrā ziņā bija rekords vai nu Igaunijas guberņā, vai pašā Krievijā, vai pat Eiropā.

Šeit nereti uzdarbojas kinematogrāfs (piem. "Anna Kareņina")

Latvija. Atvasara

Zunds

Riebiņu ezers I

Dievinu kaķus

Riebiņu ezers II

Gaujas tilts

Sigulda. Pie baznīcas

Biščiņ Beļģijas I

Tervuren parks. Ilgi domāju. Kā var būt zaļam kokam dzeltens zars

Antverpene. Reti skaistas sugas eksemplārs

4. maijā pie Daugavas

Bilde uzmaisa mūsu īsās vēstures putru

Svētku reālijas