Šeit, pie Skuoda - Plungė lielceļa, pavisam netālu no Mosėdis,
mūs atved GEOCACHING (visā pasaulē tiek veidoti slēpņi un iNetā uzdotas koordinātes)
Mosėdis jeb akmeņu pilsēta ir ārsta Vaclova Inta veidota
akmeņu kompozīcija, kas tapusi, padomju laikos glābjot no meliorācijas
lielos laukakmeņus un paša spēkiem vedot tos uz savu pagalmu.
Ledājs, šķērsodams Baltiju, laukakmeņus mums atstājis salīdzinoši biezā slānī.
Eiropā šādus laukakmeņus atrast krietni grūtāk, kur nu vēl vienuviet izveidotā akmensdārzā
XIX gs. Palanga sāka pārveidoties par kūrortu
– tam ir liels nopelns grāfu Tyszkiewicz dinastijai.
Viena no skaistākajām Palangas vietām – Tyszkiewicz ēkas
un tās ieskaujošais milzīgais 101,3 ha franču ainavu arhitekta
Édouard François André (1840–1911) projektētais parks
Pie ēkas roku pielicis
vācu arhitekts Franz Schwechten (1840–1924) un tā bija gatava 1897. gadā.
Dzintara muzejs ēkā kopš 3.08.1963
Dzintars – Lietuvas simbols. Senatnē zvejnieku apdzīvotā vieta bija Palanga,
kura rakstveida avotos pirmo reizi minēta XII gs.
Iedzīvotāji nodarbojās ne tikai ar zvejniecību,
bet arī vāca dzintaru, kurš pa tirgotāju ceļiem sasniedza pat attālās Eiropas un Āzijas valstis
Palangas viesiem silti ieteicams paēst 8 km attālajā atpūtas kompleksā,
ja rēķina no paša kūrortpilsētas centra.
Sākās viss 3.07.1997 kā alus brūzis HBH JUOZO ALUS.
Vietas bija 18 apmeklētājiem, kurus uzspēja apkalpot ģimene 5 cilvēku sastāvā.
Tagad 200 cilvēku personāls šeit var apkalpot no 700 līdz 1200 ļaužu.
Ir lauku stila viesnīca ar 2, 3 un 4-vietīgiem numuriņiem.
Viesnīcas iemītniekiem tik piedāvātas ekskursijas, izbraukumi ar kuģīti un pat zvejošana atklātā jūrā.
Atpūtas centra 12. gadadienā tās darbinieks Petras Savickis šeit pat uz vietas uzstādīja Ginesa rekordu, stundas laikā vienu pudu svaru bumbu paceļot 1732 reizes !!!
Lieki teikt, ka teritorijā ir lērums suvenīru un visādu citādu labumu kiosku,
bez gala atrakciju un sportošanas iespēju
Izrādās, 19. gadsimtā Palanga pabijusi Kurzemes guberņas sastāvā un tai,
savukārt, bijusi 1,5 km robeža ar Prūsijas karalisti.
Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas - Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km2) pievienoja Lietuvai. Vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu.
Jonas Basanavičius gatvė, kuras galā ir jūras tilts,
kādreiz nesusi Michał Tyszkiewicz vārdu un bijusi klusa un ēnaina
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru