Rudens '23 XI

Pirms gadiem 17 uzjautāju absolventam - projektētājam: - Kad Latvijā būs kāds "bānis" (no vācu autobahn). Neba es neapjaustu situāciju, bet reizēm gadās uzturēt sarunu, meklējot kādus nekādus kopsaucējus. Atbilde puspajokam: - Nekad (kaut gan ap to laiku tapa Ķekavas apvedceļa projekta iecere).

Tā arī tauta dzīvoja ar apziņu, ka Jūrmalas, Rīgas - Siguldas, Rīgas - Ogres, Ulbrokas - Kokneses šosejas, Saulkrastu apvedceļš ... - tas arī ir viss valsts varējums ceļu būvē.

Bet nu ir pienākusi diena, pareizāk teikt - gads 23., kad pirmais 17 km ātrgaitas ceļš izšķīlies. Ja man vajadzētu saviem vārdiem nodefinēt atšķirību no parastas šosejas, tad tas patiešām ir autoceļš. Ne gājēju, ne velosipēdistu, ne citu lopiņu ceļš. Precīzāk, tiem visiem ir maksimāli apgrūtināta iespēja uz autoceļa atrasties. Saprātīgajiem paredzētas aizlieguma zīmes, nesaprātīgajiem - drāšu žogi. Otrā pazīme - ceļš bez krustojumiem. Trešā - ceļš, pa kuru drīkst braukt uz 120 km/h.

Nākošais līmenis būtu maksas ceļi. Nekad? Polijā ir.

Lai gan apvedceļš nu nekādi neiet gar manu mitekli, vairākkārt piemeklēju iemeslus tomēr nobraukt tos 17 km jeb apmēram 10 minūtes "pa Eiropu". Tam grūti pretoties :)

Bet fotosesijai izvēlējos vissarežģītāko satiksmes mezglu, kas ar sarkanu akcentu it kā iezīmē Rīgas vārtus.

Te ne tikai izbūvēts aplis slaidai nobraukšanai uz veco Ķekavas trasi, bet arī veloceļš visam pāri.

Tam pa vidu atpūtas vieta ar lielisku skatu uz visām pusēm. Manu uzmanību piesēja fakts, ka aprīkojumu instalējusi tā pati čehu firma, kas zem tā saucamā Tvaika ielas pārvada - mmcité.

https://qlenis-f.blogspot.com/2023/04/pavasaris-23-iii.html