Pastaiga ap Rīga Plaza. Tikai pēčāk noskaidroju, ka tas arī ir Torņakalns. Kas attiecas uz bildēšanu, tad dabā jūtama pieneņu un ķiršu uzmācība.
Pienenes ir skaistas. Ja tās iekļūst dobēs, tad, protams, tiek zākātas par nezālēm. Bet īstenībā nāk kā pavasara un situma vēstneses.
Ķiršziedu kupenas, ja paceļ acis.
Zaķusalai tāds nekoptas nomales paskats. Bet kaut kāda rosība jaušama. Te atbrauc autoinstruktori ar "pacientiem", kuri nu pavisam vēl nemāk braukt. Pats te sāku. Vēl te atbrauc no pilsētas piekusuši ļautiņi, lai pastāvētu likteņupes krastā cerībā aptvert dzīves jēgu. Ja atbrauc pārīši, tad tieši otrādāk, - domāt nav vaļas.
Torņus tuvumā bildēt ir bezjēdzīgi, stundu jādomā, kā dabūt kadrā.
Ceļš uz TV torni pirms gadiem 35 skaitījās asfaltēts. Acīmredzot, ieklāts ar ķerrām un piemīdīts, pēc tam izmisīgi lāpīts līdz šobaltdienai.
Mana panorāma number two.
Pa kreisi nebildēts paliek TV augstceltes tumšais, brutālais krāvums. Toreiz tika asociēts ar režīma potenci, kas rezultēsies komunismā. Vēl pēc dažiem gadiem blefs beidzās. Tagad runasvīri lauza galvas, kā to monstru restaurēt, un ja restaurēt, tad kur likt televīzijas ļaudis ar visām parpalām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru