Vasara `25 III

Saulaina diena ar stipru vēju. Kartē pētot tuvākās dabas takas Kurzemes piekrastē, uzgāju nelielu uz Bigauņciema un Lapmežciema robežas. Kupskalnu dabas taka. Citi raksta "Kupskalna". Laikam grūti vienoties par vienu nosaukumu.

Taka ved gar Siliņupi, kuras sākums atrodams pusotru kilometru tuvajā Dūņierī. Ezers tāds.

Labajā pusē skaists priežu mežs, kreisajā - gara ūdens tilpne, kas raksturīgi veidojas, kad maza upīte atduras jūras vētru sanestajās smiltīs.

Vietiņa labiekārtota. Te ir civilizēta tualete, pāris galdu un ceļrādis. Jo visa šī piekraste ietilpst projektā "Jūrtaka". Tajā iedziļinājos pirms gada: https://qlenis-f.blogspot.com/2024/10/rudens-24-vi.html

Pastaigas "pērle", protams, ir vecais mols, no kura pāri palikuši tikai nomelnējuši pāļi. Jūra šajā vietā dzen lielākos viļņus.

Atceļā trāpījās košāka krāsa.