Vasara `25 II

Lielupes grīvu jau divreiz apmeklēju pirms gada, taču līdz Baltajai kāpai tā arī neaizgāju. Kāpa ar aizlieguma zīmēm tiek sargāta no tiešas piekļuves ar auto. Tuvāk par 600 metriem piebraukt nevar. Pieļauju domu, ka braucēji - pārkāpēji var tikt nosūdzēti pašvaldības policijai. Uz mani tas neattiecas, jo esmu miermīlīgi likumpaklausīgs :) Man tie nieka 600 metri kājām vispār nav nekāds attālums.

Varu saderēt, ka zem katra sarkanā aplīša ir lērums sastādītu protokolu ar konkrētiem vārdiem un pat uzvārdiem.

Labi, pietiks "cepties", jāapskatās apkārt. Tādu lielu kāpu grūti iedabūt rāmītī, bet no upes otra krasta droši vien neko vairāk kā baltu plankumu neredzēt. Jāuzkāpj augšā.

Nepateikšu neko jaunu, bet tā lielā upe šajā vietā graužas krastā, kamēr otrs krasts aizaug ar smiltīm un niedrēm. Tiem sanesumiem pat iedots nosaukums - Lielupes grīvas pļavas.

Tālumā jūriņa. T.i. Rīgas jūras līcis.

Parasts vienreizējs piejūras mežs.

Kas tik nenotiek nāburgu dobēs ...