Pavasara pirmās dienas padevušās saulainas, lai tad turpmākie "fotopārdzīvojumi"
sākas ar koši zilo. Rīgā dažos jaunajos projektos vecie dūmeņi iekļauti
koncepcijā. Šis ir viens no piemēriem. Puskilometru tālāk redzamais Āgenskalna
TV tornis, izrādās, uzsliets akurāt manā dzimšanas gadā.
Ja nolaižam acis, tad kļūst skaidrs, ka nekāds zaļums vēl nav paspējis izsprāgt.
Tuvojos šodienas pastaigas mērķim. Gravai, kuru taustāmā nākotnē gaida lielas
pārmaiņas.
Vēsturiski šī grava ir mākslīga. Uzreiz pēc 19. gadsimta vidus Pārdaugavā
"ienāca" dzelzceļš. Pirmā līnija - no Rīgas uz Jelgavu. Otrā - uz Tukumu.
Dzelzceļa tilta pār Daugavu vēl nebija, tāpēc viss sākās ar staciju Akmeņu ielā.
Gravu nācās rakt, lai izlauztos uz Zemgales līdzenumiem.
Bet atkal kreņķis. Divas pilsētas daļas gravas abās pusēs. Kā aizkāpt pie
kaimiņa otrā pusē? Te nu nāca talkā Vācijas firma "Weiß und Freitag", kas 20.
gadsimta sākumā - vēl pirms kariem - uzrāva divus tolaik unikālus jūgendstila
dzelzsbetona pārvadus.
Torņakalna ielas pārvads. Balsti un sijas.
Labāk nebūtu apakšā skatījies. Es visu saprotu. Veci, bezgala mīļi arhitektūras
pieminekļi, restaurēti un pārrestaurēti. Bet armatūra rūsē, betons vibrējot drūp
... pēdējais laiks svaigiem risinājumiem.
Atsilstošo dabu arī nedrīkst aizmirst.
Kamēr dodos pie otra pārvada, izrādās, ka Ojāra Vācieša ielā blakus
Draugiem Group briest pārmaiņas.
Pirms gadiem 12 šeit pat bija šāda tāda apbūve.
Tad viss tika nolīdzināts pa tīro.
Un būs jaunas ēkas. Dzīvojamās. Plānā atzīmētais Nr.3 - pieaugušo mierīgās
atpūtas zona. Sasmējos. Tātad, pieaugušie! Ja gribat atpūsties mierīgi, tam
pagalmā atvēlēta speciāla zona. Bet, ja nemierīgi, - atgriežaties mājās vai
meklējiet citu vietu.
Altonavas ielas pārvads. Arka.
Labāk nebūtu apakšā skatījies. Margas rūsē, betons mirkst, plaisā un drūp.
Jautājums paliek. Kāpēc tos pārvadus "revidēju"?
Rail Baltica dēļ. Kad
pienāca skiču laiks, uzradās divi varianti.
Pirmais variants - tunelis ar urbšanas metodi no Torņakalna stacijas apmēram zem
Mazās Nometņu ielas pa slaido līdz Zasulauka stacijai.
Otrais variants - tunelis ar atklātās tranšejas metodi zem esošajām sliedēm no
Torņakalna stacijas līdz Liepājas ielas pārbrauktuvei.
Pirmo variantu noprotestēja Āgenskalna iedzīvotāji, speciālisti un
organizācijas, minot, viņuprāt, būtiskus pretargumentus. Viņiem vienkārši
neviens neizstāstīja, ka, piemēram, zem Luksemburgas vecpilsētas izbūvēts
tunelis autotransportam.
Zem vēsturiskas apbūves, kuras vērtību ar Mazo Nometņu ielu pat salīdzināt nav
jēgas ...
Cathédrale Notre-Dame,
Palais Grand-Ducal,
Musée National d'Histoire et d'Art,
Église de la Trinité ...
Ka Briseles centrā gandrīz viss dzelzceļš un daļa autotransporta atrodas pazemē.
Iedzīvotāji par to pat nereflektē - ja pazemē, tad pazemē, augšā vieglāk
pārvietoties un tīrāks gaiss.
OK. Otrais variants. Iedzīvotāji, speciālisti un organizācijas atkal satrakojās.
Kā saglabāt divus vēsturiskos pārvadus (ir vēl trešais - Friča Brīvzemnieka
ielas pārvads, bet tam neesot īpašas vērtības).
Ko redzu savās bildītēs. Redzu, ka sakopt un uzturēt pārvadus Rīga nespēj. Bet,
lai Eiropa paceļ tos un vecās sliedes gaisā, izrok atbilstoša dziļuma un platuma
tranšeju, iebetonē tuneli un noliek vecās sliedes un pārvadus atpakaļ. Virsū.
Un, lai tie pārvadi beigu beigās izskatās svaigi.
Nu, utopisti, ko tur teikt. Grib gan zivtiņu apēst, gan precīzi piesēst.
Zaļums ir.
Slavenā Mārupīte pagaidām nebaudāmi bezkrāsaina.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru