Žēl, ka cilvēki nesvin dienu, kad tā kļūst vienāda ar nakti (18.3.23). Tāpatās cilvēki lāgā nepamana pašu pasludināto pavasara sākumu (20.3.23). Paiet trīs nedēļas, - un sākās. No kaut kādas pasakas, sākot ar piektdienu, četras dienas no vietas tiek sauktas par "lielām" un jāstrādā nav. Tiek piepīti pūpoli, zaķi, krāsainas olas, apsveikumi, liela izēšanās un sadzeršanās, kur nu bez tā. No tā visa var saprast, ka ir vispārējs prieks par pavasara iestāšanos. Jeb nu prieks par brīvdienām, jeb nu par to, ka ar kādu, no tās pašas pasakas, esot noticis upload . Ja šādi ņemās simtiem gadu, to var droši saukt par tradīciju. Ar valsts atbalstu (brīvdienu nozīmē).
Cilvēkiem svētki un brīvdienas ir vajadzīgas, citādi viņi ilgi nevilks.
Svētkus sev uzburt var arī katrs pats. Variantu bez gala. Cits aiziet uz kādu
koncertu, teātri vai sporta spēli, cits rokās pa dārzu, cits izraujās pie
ūdens un noķer zivi. Cits nobeidz kādu meždzīvnieku, cits "izķemmē"
lielveikalu, cits atrod vietu, kur gatavu ēdienu pienes klāt, cits izmet
līkumu pa dzimteni vai vēl tālāk ...
Man svētki ir tad, kad ķeru un iemūžinu apkārtējo pasauli. Lielākā burvība ir tajā faktā, ka nav zināms rezultāts. Var noknipsēt lielisku mirkli, bet uz ekrāna - aplauziens. Var kaut ko noķert ar domu, ka diezin vai noderēs, bet uz ekrāna, - bingo.
Ir pavasaris! Aiziet!
Zilo sniegpulkstenīšu laiks. Sīki ziediņi, salīdzinot ar baltajām. Lai tiktu tām tuvāk, jāmetās rāpus.
Pēcpusdiena. Tāpēc ziediņi sakļaujās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru