sarunvārdnīca: Vasara `25 IX

Pastaigu taku Latvijā ir daudz. Neba jau nu jāiziet visas, tāpēc vajadzīgi kaut kādi kritēriji. Piemēram, - populārākās, - tuvākās dzīvesvietai, - garums nepārsniedz, teiksim, 10km, - grūtības pakāpe visaugstākā utt.

Pieceļos kādu rītu, noplēšu kalendāra lapiņu, redzu - "acīte". Laiciņš kā vasarā, tātad jāatrod īpaši skaistu dabas taku.

Vēl pāris kritēriju. Takas mērošana un autostāvvieta būtu jābūt bez maksas. Cīrulīšos, kas blakus Cēsīm, tas viss ir :)

Cīrulīšu dabas takas ir tikai maza daļiņa no Gaujas nacionālā parka. Parks dibināts pirms pusgadsimta, lai aizsargātu un saglabātu upes senleju. Interesanti, ka pie Cēsīm senlejas dziļums ap 60m un platums ap puskilometru. Savukārt, pie Siguldas attiecīgi jau ap 85m un ap kilometru.

Viens no taku lokiem nosaukts par "Venden" veselības taku, kaut gan uzņēmuma Venden birojs ir Rīgā, bet ūdeni ņem no Mežuļu avota 25km Valmieras virzienā. Tomēr, ja parokas dziļāk vēsturē, izrādās, Venden ir bijušais Cēsu nosaukums līvu valodā.

Objekts saucās Cīrulīšu ala. Kaut kur 6m dziļumā esot tukšums kārtīgas viesistabas izmēros. Protams, lai neadekvātākie ekskursanti tur nemēģinātu iegāzties, priekšā uzlikts koka režģis.

Turpat blakus Žagarkalna nogāzes, kas ir slēpotāju paradīze (sniega gadījumā).

Līgavas ala, drīzāk dobums, esot cilvēka rokām izkasīts. Leģenda vēsta, ka Livonijas kara laikā kāds puisis esot šeit slēpis savu līgavu.

Nacionālais parks jau ar to arī atšķiras no parasta meža, ka kritušos kokus nevienam nav ļauts pārvērst malkā :)

Skaistule Gauja.

Krasta īpatnība ir tāda, ka šis nav aktuālās upes krasts, bet gan vecupes.

Saucās Spoguļu klintis. Es attraucos šurp ar domu, ka varēšu klintīs spogulēties, bet skarbā patiesība ir, ka pašas klintis spogulējas vecupes ūdenī :)

Ceļvedis mani sasmīdināja, jo Dzidravots, kurš iztek no Spoguļu klinšu spraugas, esot dikti tīra, veldzējoša, līdzņemama ūdens avots, bet plāksnīte pie tiltiņa brīdināja, ka labāk šo ūdeni nedzert.