Vasara `24 III

Šodien atkal būšu tūrista lomā. Tā sacīt, - dubls numur divi. Ceļvedī esmu izpētījis, ka Vecrīgu no pārējās pilsētas atdala Daugava un kanāls. Man, tūristam, ir tāda ideja, ka vajadzētu noiet gar kanālu no Pasažieru ostas līdz Centrāltirgum. Aiziet!

Ceļā uz ostu no Vanšu tilta pamanu skaistu ēku.

Vēlāk painteresējos, ka vēl pirms pieciem gadiem tā izskatījās pagalam noplukusi.

Pie paša kanāla neliela, bet droši vien vēsturiski un arhitektoniski ļoti vērtīga mājele.

Ekskursiju kuģīši pa kanālu kursē strīpā.

Eksporta ielā 2a atzinīgi novērtēju kādas dzīvojamās ēkas apdari.

Neko nezinu par šo ēku, nav un nevar būt nekādu atmiņu, jo esmu tūrists. Bet pirms nieka diviem gadiem tā izskatījās paprasta.

Pāri kanālam liela, skaista, dzeltena ēka. Izrādās, celta 1898. gadā, arhitekts Johanness Kohs. Bijusi gan LU, gan RPI (Ķīmijas fakultātes) pārziņā. Tagad nodota Mākslas akadēmijai.

Blakus dārga paskata Brīvostas pārvaldei uzstādīta tā saucamā "Mangaļsalas bāka". Raksta, ka pašā ēkā kādreiz atradies necils Piena restorāns.

Vēl viena liela ēka. Vingrotāju iela 1. Sen atpakaļ tā esot bijusi sportistu rīcībā, tagad TestDevLab ofiss. Programmnodrošinājuma testēšanas firma.

Pērle, ne māja. Celta 1895. gadā. Arhitekts Hermann Otto Hilbig.

Kokos paslēpusies maza mājiņa. Izrādījās - bezmaksas mazmājiņa.

Gulbju māja.

Bastejkalns ir īstā vieta, kur dārzniekiem un ainavistiem izvērsties.

Spriežot pēc nokrautajām margām, šai zemē ar demogrāfiju problēmām nevajadzētu būt. Piekaramās atslēgas nepieļautu.

Opera no praktiskās puses.

Ekskursija galā. Bija aizraujoši.

Vēl gan paliek jautājums, vai abās bildēs ir viena un tā pati puķe. Aug blakām.