Vasara `24 II

Pagājos gar dzelzceļu. Vispār jau gribēju izpētīt to vietu, kur Rail Baltica no Imantas pārbrauktuves slaidi pagriezīsies uz lidostu.

Neko es tur tādu neieraudzīju. Mežs kā mežs, pļavas kā pļavas. Bet blakus dzelzceļam paredzēta jauna - Nīkrāces iela. In`santi!

Zāle gan izaugusi. Vietām pat līdz zodam.

Tāda sajūta kā saulgriežu laikā. Līdz ar karsto maiju daba sasteigusi arī ar visām tā saucamajām jāņuzālēm.

Man nezināmas sugas putniņš nošokēja ar savu uzvedību. Tas neaizlaidās no manis, bet metrus 50 skrēja uz priekšu pa taku. Paskatījās uz vienu pusi - liela zāle. Uz otru pusi - arī liela zāle. Beigās tomēr aizspurdza.

Protams, jasmīni ar savu apdullinošo smaržu.

Kā tad bez Vivi. Tā sacīt, elektrovilciens, par kura dizainu nav kauns.