Pavasaris `24 XVII

Pagājis jau vairāk kā mēnesis, kad atkal atgriežos pie Pārdaugavai tuvāko ezeru tēmas.

Jaunības vasarās pēc darbadienas ar kolēģiem nereti salēcām kādā no dienesta auto un braucām peldēties. Carnikavas pusē bija vismaz trīs piemērotas peldvietas, šaipus Daugavas arī pāris. Piemērotas tādā nozīmē, ka tām bija jābūt gana savrupām, lai ar sabiedrisko transportu tur nevarētu nokļūt.

Nopeldēšanās bija tāda saprotama, viegli īstenojama un ierasta lieta. Tagad vairs tā nav. Varētu to darīt, bet grūti sevi nomotivēt. Jeb arī to par slinkumu sauc.

Božu ūdenskrātuve.

Mākslīga, izbijuša karjera vietā. Apmēram kilometru no Liepājas šosejas, divus no apvedceļa, un apmēram kilometru gara (ūdenskrātuve).

Toreiz te peldējāmies bieži. Bija vairākas smukas vietas ar smiltiņām un lēzenu ieiešanu ūdenī.

Ko konstatēju tagad. Šosejai tuvāko ezera galu apbūvējuši privātie. Visām labākajām peldvietām žogi riņķī ar nosaukumiem - "Atpūtas komplekss ...".

Bezmaksas atpūtas faniem atliek noaugušais rietumkrasts.

Ja izklausās, ka gaužos, - nē, ne nieka! Mežs ir, ūdens ir, putniņi čivina, viss līksmi zaļš un, galvenais, - fotoacs nav aizmirsta mājās.