Pavasaris '23 II

Ir Pārdaugavā tāda upīte, kas nes Māras vārdu. Ietek Āgenskalna līcī. Tad, lūk! Ja cilvēks ir tendēts uz kārtīgām pastaigām, gar šo Mārupīti var gana slaidi paieties. Gan svaigu gaisu sarīties, gan acis atpūtināt pie zaļuma un pīlītēm ūdens rāmajā plūdumā. No Ojāra Vācieša ielas paša sākuma līdz Dauguļu ielai, kas faktiski ir Rīgas robeža ar Mārupi, - 5 km. Nekā līdzvērtīga Pārdaugavā nezinu.

Savukārt, ja pasākumu sāk no otra gala, tad nākas secināt, ka Mārupē nekādu kalnu nav un nebūs.

Sākumā rodas iespaids, ka nekā ziedošāka par šīm skarām vēl nav,

bet tad izrādās, ka šur tur notikusi zaļuma spontāna izlaušanās.

Pīlēm pirmajām ir skaidrs, ka šis ir laiks, kad jāturās pāros.

Sniegpulksteņi ir tas, kādēļ bija jāatnāk.

Pati melnākā zampa mēģina aizaudzēt visu to nesmukumu.

Nekādu palu nav, bet varbūt jau noskrējuši.

Kaut gan ... Šajā caurtekā "līdz lūpai".