Vasara `24 XIV

Nolēmu pārbaudīt Lielupi no Jūrmalas apvedceļa puses. Upi pārredzēt no lielceļa, izrādās, var trīs vietās. No tilta Slokas tuvumā, no Spuņņupes stāvvietas un no Varkaļu stāvvietas. Tilta tuvumā stāvvietas nav. Var pa mazākiem celiņiem pietuvoties patiltei un tad kāpt augšā, bet ideja apdzisa. Slinkums teica, - ja lielceļmalā autiņam vieta nav iemērīta, tad "gāzi grīdā".

Pie Spuņņupes stāvvieta ir. Aiz niedrēm tek Lielupe.

Te nu atkal esmu situācijā, kad bildītes top vispirms, bet iepazīšanās ar vietas topogrāfiju un vēsturi pēc tam. Spuņņupe tika izrakta pirms divsimt gadiem kā otra notece starp Babītes ezeru un Lielupi. Pirms tam upi ar ezeru savienoja tikai Gāte. Jebkādi plūdi upē nopludināja arī ezeru un tā krastos esošās mājas. Tomēr cilvēki neatlaidīgi centās to skādi mazināt. Kanāli un polderi kā risinājums. Vispār Babītes ezers ir milzīgs. Ap 13km garumā un 1,5-2,5km platumā. Dūņu kārta līdz pat 5m.

Pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās viss tika pārrevidēts. Ezera ziemeļaustrumu galā izraka Varkaļu kanālu ar slūžām, bet Spuņņupi aizbēra.

Tam visam pāri tapa Jūrmalas apvedceļš. Vai zem lielceļa kāda caurule ir, - grūti saprast. Vienā otrā kartē neredz neko, bet citā zils pavediens uzzīmēts.

Pārbrauciens uz otru stāvvietu pie Varkaļiem.

Varkaļu kanāla slūžas, kas netiek darbinātas.

Pretējais krasts pieder Lielupei, bet zemāk jau paskats uz ezera pusi.