Pavasaris `24 IX

Šodienas pastaigā: - pumpuri, lapiņas un likteņupe.

Bet noteikti jānoiet gar jauno stacijas ēku.

Te bez pārsteiguma neiztika. Kamēr visi stāvi un arkas turējās uz sastatnēm, bija mierīgs prāts. Bet tagad sastatnes novāktas un tas milzīgais uzgaidāmās zāles stāvs burtiski karājas gaisā. Tas ir piesiets tikai pie arkām.

Ierasta lieta, kad noteiktā attālumā sasprauž kolonas, uz tām sijas, un uz tām pārseguma plātnes. Nezinu, nezinu! Šobrīd tāda sajūta, ka laikam būšu pēdējais, kurš uzdrošināsies tur augšā "uzgaidīt" vilcienu.

Cik labi uz zemes, pie upes.

Otrā krastā Zaķusala.

Aparātam savs funktieris, tāpēc jāatšifrē, ka tā spožā josla arī ir upe. Esmu starā par tādu mijiedarbību.