Vasara '23 V

10 dienas Rīga bija latviešu. Kāda dalībniece/dalībnieks teica apmēram tā: - Ak, ja mūsu Latvija būtu tāda kā šeit (gājienā, stadionā, estrādē) šajās dienās. Un, taisnība! Vienprātība, pašaizliedzība, pārliecība, pateicība, piederība, laimīgi smiekli un aizkustinājuma asaras (arī vīriešiem).

Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem? Nu, ir. Šāda tāda. Bet ne tāda, kā pirms, kad pašdarbīgā tauta trīcēja pārdzīvojumu gaidās. Kad bija gatava iznest garos mēģinājumus un atlasi, bez tam sauli, lietu un pārslodzes zem klajas debess. Lai apliecinātu sevi un tradīcijas pārmantojamību. Un tad kā lielā balva - stāšanās uz gājienu pašā galvaspilsētā.

Par diriģentiem. "Kondženē" izlaidums pēc izlaiduma un tāpēc milzīga konkurence. Kurš vilks pelēko virsdiriģenta formu, kurš parastās ūziņas? Kurš tiks daudzināts, bet citam varbūt mūžs veltīts dažādiem kolektīviem, bet vārdu min labi ja gājiena pārraides laikā.

Organizatoriem tas viss arī diez vai nāca viegli. Pielaižu, ka jebkurai svētku sastāvdaļai bija simtiem ideju. Kura vinnēs? Kurš būs autors galīgajam variantam? Bet, tiešām! Visi svētki ir rezultāts izmisīgai sacensībai katrā jomā.

Ko domā ciemiņi. (Koru karu) žūrijas pārstāve Anžela Maslenņikova stāsta: “Mani iespaidi par šo dienu ir grandiozi. Tik daudz profesionāli, brīnišķīgi kori, Latvijas komponistu radīta laikmetīga mūzika, ļoti emocionāls sniegums. Šodien visu dienu es klausījos spīdošus priekšnesumus. Priecājos, ka tik ilgus gadus latvieši notur šo seno tradīciju. Tā ir prasme apvienot tik daudz cilvēkus dziedāšanas kultūrā, kas nes ne tikai estētisku baudījumu, bet piepilda dvēseli. Es ceru, ka pēc uzvaras Ukrainā mēs noteikti atjaunosim koru amatierkustību.”

https://nra.lv/kultura/419872-koru-karu-lielas-balvas-iegust-kamer-venda-graidi-un-erelbe.htm

Lai cik skumji izklausās, bet tas ir bezceris, kas notiek pie viņiem. Mēs jau pirms 150 gadiem sākām čupoties, lai savā valodā kopā uzdziedātu. Viņi ar 20 reižu lielāku iedzīvotāju skaitu šodien joprojām karo un mirst par to, lai pašnoteiktos un tikai pēc tam varētu atjaunot amatierkoru kustību. Lai arī mēs varētu turpināt 150 gadus veco tradīciju, starp citu. Skumji.

Par estrādi. Šobrīt lielākā koru tribīne un skaņas atstarotājsistēma pasaulē. Ar 16 000 vietām un 30 000 skatītāju sēdvietām (jeb 50 000 stāvvietām). Iemācījos jaunu vārdu. Pergola. T.i. dzelzsbetona konstrukcija zem skatītāju sēdvietām. Divstāvīga. Funkcijas - labierīcības apmeklētājiem, tirdzniecība un ēdināšana.

Vēl viens atklājums šajās dienās. Ka spēšu izturēt gājiena, noslēguma koncerta un balles tiešraides no sākuma līdz galam. Tik "apmeklēta" zaļumballe nebija redzēta. Jaunvārds - etnodanči. Teicama ideja par profesionālu mūziķu piesaistīšanu un repertuāra sadalīšanu pa novadiem. Daudzas nedzirdētas tautasdziesmas. Viena favorīte. Meitiņa mīļā, tavu smuku ... (16+) (Zemgale).

Vispār to balles ierakstu gribās skatīties vēl un vēl. Jo tur var redzēt, kādi īstenībā latvieši ir. Jautri, pārgalvīgi, nenogurdināmi, ... kā saka, "Liku bēdu zem akmeņa ..."