Nemanot noskrējuši "Jāņi", noskries arī "Pēteri". Champêtre paliek.
Vasara turpina karsēt. Labi, ka reizēm uzlīst.
Vissīkstāk turās nezāles, lai cik karsts nebūtu, tās tik "sarkdamas zied un zied".
Pagājos gar likteņupi. Te liela jezga. Dzelzsceļa tuvumā tiek "uzlabotas" ielas,
jo
Rail Baltica būvdarbu grafiks nav pielūdzams.
Iekrita acīs kāda ēka krastmalā. Vēl nesen tā bija tipiska padomju laiku kaste.
Protams, no silikātķieģeļiem, protams, bez lodžijām, bez balkoniem, bez terasēm.
Kaste ar logiem. Redzama pa lielu gabalu gan no kuģīšiem, gan no otra krasta.
Nē, gribēju teikt - necila un nepamanāma ne no kuģīšiem, ne no otra krasta.
Nu, lūk! Ir uzradušies līdzekļi un iespēja šai fasādei dot mūsdienīgu paskatu.
It kā sīkums, bet patīkami. Pilsēta kļūst krāsaināka.
Posmā līdz Salu tiltam krastmala ir "granītā kalta", bet tur, kur granīts
beidzas, nostiprināta ar laukakmeņiem. Starp tiem, savukārt, ūdens tuvumā
sazēlis. Vienkārši interesanti, ko pašvaldība darīs, kad saaugs arī
krūmi. Tie taču nekādi neiederās kopējā koncepcijā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru