Pārdaugava pēc būtības ir tāda zaļa (maz)pilsēta. Par tās centru var uzskatīt Āgenskalnu. Tam apkārt vēdeklī izvietojušies Torņakalns, Bieriņi, Pleskodāle, Šampēteris, Zasulauks un Dzirciems. Un Ķīpsala. Jauka mazpilsēta varēja būt.
Bet pagājušajā gadsimtā notika šīs Rīgas daļas neatgriezeniska deformācija. Tūkstots km no šejienes ar iekarotāju tiesībām tika nolemts mazas valstiņas nacionālo sastāvu izšķīdināt ar kādu miljonu "citādi domājošo". Lai to īstenotu, bija vajadzīgas jaunas ražotnes, kopmītnes un bērnudārzi (skolas). Ražotnes strīpā tika sabūvētas Torņakalnā, starp Daugavgrīvas ielu un Zunda kanālu, gar dzelzsceļu posmā no Liepājas ielas līdz Zolitūdei, kā arī starp Kauguru un Jaunpils ielām. Kur TIEM dzīvot? "А давай" sāksim ar "Āgenskalna priedēm". 40 piecstāvenes - kādam laikam vajadzētu pietikt. Nē, nepietiks. Tad "uzrausim" Dzirciema, Iļģuciema, Imantas un Zolitūdes masīvus. Kā tas viss izskatīsies no estētiskā viedokļa, nav svarīgi. Lai tās mājas ir vienādas, galvenais ir cipars - cik var sabāzt "население" vienā kvadrātkilometrā.
Labi, atgriežos pie zaļumiem. Muskares. Liepiņa. Kļaviņa. Bērziņš. Ķirsītis. Ābelīte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru